Kas ir dzīves kvalitāte un kā to mērīt.

Imants Vilks

Daudzi smadzeņu pētnieki pēdējo gadu publikācijās raksta, ka ģenētiskais mantojums cilvēkiem iedevis mūsdienu dzīvei mazpiemērotas smadzenes un instinktus. Neskatoties uz vispārēju labklājības palielināšanos pēdējos 50 gados, cilvēki nav kļuvuši laimīgāki. Prinstonas Universitātes profesors Daniel Kahneman raksta: “Dzīves standarts attīstītajās valstīs būtiski uzlabojies, bet mūsu laimes sajūta tam nav sekojusi, atsevišķos gadījumos tā pat samazinājusies”. Kāpēc?

Pēc ASV Census Bureau datiem aptuveni 90% jauno cilvēku apprecas, bet aptuveni puse no noslēgtajām laulībām tiek šķirtas. Pēdējos 10 gados vientuļo sieviešu skaits dubultojies un sasniedzis 14,6 miljonus, bet vientuļo vīriešu skaits trīskāršojies – no 3,5 miljoniem līdz 10,3 miljoniem. Kāpēc? Ko darīt?

Dzīves kvalitātes mērīšanai tiek lietoti dažādi subjektīvi un objektīvi parametri: cilvēka pamatvajadzību nodrošinājums, vispārējais materiālais nodrošinājums, nodarbinātība, fiziskā un mentālā veselība, izglītība, brīvā laika pavadīšana, sociālā piederība, cilvēka tiesības, brīvība, laime, emocionālā labklājība un dzīves pašnovērtējums. Priekšstatu par dzīves kvalitāti veido pēc aptaujātās personas subjektīvā vērtējuma, izteiktu pēc skalas no 1 līdz 10.

Pētījumi rāda, ka bagātāko zemju iedzīvotāji vidēji ir laimīgāki par nabadzīgo zemju iedzīvotājiem. Kādā Prinstonas Universitātes pētījumā tika aptaujāti 1000 ASV iedzīvotāji. Pētījums rādīja, ka aptaujāto dzīves pašvērtējums palielinājās līdz ar ienākumiem. Bet, kad indivīda gada ienākums pārsniedza 75.000$, dzīves pašnovērtējums vairs būtiski neuzlabojās http://www.physorg.com/news203060471.html

Kāpēc tā? Zinātāji saka: mēs pie laimes pierodam. Mēs cenšamies iegūt lietas, kas dod īslaicīgu laimi: šokolādes konfekte vai jauns auto. Kas dod ilgstošāku laimi? Šeit svarīgi ir ģimene un draugi – jo plašākas un dziļākas ir saites, jo labāk. Varvikas Universitātes profesors A. Osvalds pat novērtējis, cik maksā draugu pazaudēšana: 50.000 mārciņas. Ja ienākums samazinājās zem 75.000 $, aptaujas dalībnieki ziņoja par laimes samazināšanos un stresa palielināšanos.

Gallup aptaujās (http://gmj.gallup.com/content/127043/friends-social-wellbeing.aspx) par laimīgāko pasaules valsti atzīta Dānija. No publikācijām redzam, ka visbiežāk ar dzīves kvalitāti autori saprot sociālo stāvokli, vai plašāk – materiālās, mentalitātes, inteliģences, izglītības un veselības pakāpienu, uz kura indivīds atrodas. Šie pakāpieni nosaka pašsajūtu, apmierinātību ar dzīvi un dzīves kvalitātes pašvērtējumu. Bet ir arī objektīvi mērījumi. Statistika rāda, ka laimīgi cilvēki dzīvo 6-8 gadus ilgāk.

Šajā rakstā aplūkosim šaurāku jautājumu – indivīda dzīves kvalitātes rādītāju, kuru var saukt par personīgo laimi jeb emocionālo labklājību; to var mērīt ar pašnovērtējumu vai arī objektīvi – mērot laimes hormonu oksitocīna, serotonīna un dopamīna daudzumu asinīs. Aplūkosim, kā šo dzīves kvalitātes daļu katrs var veidot pats.

Sākot ar to brīdi, kad cilvēks ieraudzījis savu ģenētikas, bērnības, jaunības, un skolas gadu mantojumu, un sapratis un pieņēmis to tādu, kāds tas ir, sākas atlikušās dzīves laimes veidošana. Pirms vairākiem gadu desmitiem kādā Latvijas žurnālā bija dota emociju aprēķināšanas formula:

E=V(I-i)

Tā lasāma vienkārši: emocijas E ir proporcionālas vajadzībām V, reizinātām ar informāciju starpību: informācija I, kura ir mūsu rīcībā, mīnus informācija i, kura nepieciešama, lai apmierinātu vajadzību. Par cik vajadzības ir daudzas, kopējo emociju daudzumu jāmēra ar summu ∑Vi ۰(I-i).

Kā saprast un lietot šo formulu? Vispirms padomāsim par formulas mainīgajiem lielumiem. Kas ir vajadzības V? Vienkāršākās jeb pamatvajadzības ir tās, kas nodrošina izdzīvošanu: vajadzība pēc pārtikas un pajumtes. Augstākās vajadzības ir fiziskā un emocionālā veselība, iespēja sevi izteikt un apliecināt, iespēja saņemt atbalstu un mīlestību no savu sociālo grupu indivīdiem – ģimenes locekļiem, darba biedriem, draugiem. Šo vajadzību piepildīšana dod komfortu un labsajūtu. Ja vajadzības ir lielas, tad arī emocijas ir lielas.

 

Bieži informāciju starpība ir izsakāma, mērāma ar naudu: ja mums ir nauda, lai nopirktu pārtiku vai aizietu uz teātri, tad varam teikt, ka mēs zinām, kā dabūt pārtiku vai teātra biļeti. Informācijas teorijas valodā tad saka, ka mūsu rīcībā ir informācija I, kas nepieciešama, lai apmierinātu vajadzību Vi. Var teikt, ka bieži nepieciešamā informācija i ir mērāma ar pārtikas vai teātra biļetes cenu. Ja mūsu rīcībā esošā informācija I ir lielāka par vajadzības apmierināšanai nepieciešamo i, tad emocijas ir pozitīvas. Matemātikas valodā to raksta tā: ja I>i, tad E>0. Ja naudas nav, tad emocijas ir negatīvas.

 

Domās lietojot šo formulu, mēs varam redzēt un saprast sevi un citus: ja mums ir lielas, izveidotas, izkoptas vajadzības un nevaram tās apmierināt, tad piedzīvojam lielas un negatīvas emocijas. Un otrādi: ja mums ir lielas vajadzības un varam tās apmierināt, tad piedzīvojam lielas pozitīvas emocijas, esam laimīgi. Lai piedzīvotu lielas un dziļas emocijas, vajadzības jāizkopj.

 

Sievietei, kura sūdzējās, ka bagātība viņu nav padarījusi laimīgu, Meistars atbildēja: „Jūs runājat, it kā bagātība un komforts būtu laimes sastāvdaļas. Vienīgais, kas nepieciešams, lai jūs būtu laimīga, ir – pēc kaut kā tiekties.”

Anthony de Mello

Mēs nereti redzam, cik laimīgi ir reliģijas rituālos piedalošies cilvēki. Viņiem ir bērnībā izveidotas un dziļi izkoptas vajadzības pēc svētuma, pēc kaut kā lielāka par mums pašiem, pēc dzīves nozīmīguma un jēgas, un šo vajadzību piepildīšana sagādā laimi, sakārtotības, iekšējas tīrības un harmonijas sajūtu.

 

Raksta Why religion breeds happiness: Friends, http://pagingdrgupta.blogs.cnn.com/2010/12/07/why-religion-breeds-happiness-friends/ autors gan saka, ka galveno laimes izjūtu rada kopienas dalībnieki: „Par dvēseles radinieku es saucu cilvēku, kas baro manu dvēseli, veicina tās izpratni un izaugsmi. Es domāju, ka īsta laime ir iespējama tikai tad, kad mēs stimulējam savu dvēseli, savu iekšējo būtību un atbalstam tās izaugsmi.”

 

Ja iekšējo sakārtotību un dzīves jēgu neizdodas izveidot no zinātnes aprakstītās realitātes un ētikas, tad reliģijas lietošana šaurākā nozīmē saistīta ar nesavietojamu, savstarpēji izslēdzošu izteikumu un faktu savietošanu apziņā: mēs zinām daudzu Bībeles izteikumu neatbilstību realitātei. Mūsdienu teroristu darbība rāda, ka cilvēka apziņu var piepildīt ar pretrunīgiem faktiem, kam maz sakara ar realitāti, un indivīdi dzīvo un rīkojas atbilstoši iemācīto doktrīnu mantrām. Varam teikt, ka nav svarīgi, kā apziņā ievietotā informācija atspoguļo realitāti, galvenais ir – kādas sajūtas, kādas pozitīvas emocijas tā dod. Limbisko smadzeņu signāli pārspēj veselā saprāta spriedumus un zināmos faktus.

 

Šo iekšējās pasaules noslēgtību skaidro vienkāršs fakts: jebkura informācijas apstrādes mašīna var operēt tikai ar to informāciju, kas tajā ielikta. Tas nozīmē, ja cilvēka smadzenēs neieliek informāciju par to, kā tās strādā, tad to nesējs ir nolemts nezināt apziņā ieliktās informācijas nepilnību un tādēļ – sevi neredzēt un nesaprast. Tā ir vispārzināma cilvēku smadzeņu darbības īpatnība, par to simtiem rakstu psiholoģijas žurnālos.

 

No formulas redzam, kā materiālā labklājība tieši iespaido mūsu emocijas, mūsu laimi: ja I>>i, tad rūpes par to, ka otrais reizinātājs var būt negatīvs, atkrīt. Kā redzējām no pētnieku publicētajiem datiem, ja indivīda gada ienākums pārsniedz kādu minimālo summu, tad tas lielu laimes palielinājumu vairs nedod. Matemātikas valodā varētu teikt, ka reizinātājs (I-i) ir nelineārs: pie mazām, kritiskām vērtībām tas dod lielu ieguldījumu laimes veidošanā, bet, sākot ar brīdi, kad pamatvajadzības nodrošinātas, naudas daudzuma pieaugums reizinājumu būtiski nepalielina. To mēs redzam, lūkojoties uz daudzu slavenību un bagātnieku nelaimīgajām dzīvēm.

 

Šī raksta mērķis nav sociālo problēmu risināšana, tādēļ palūkosimies, ko katrs var darīt tādos apstākļos, kādi katram ir, negaidot, ka kāds no malas iedos risinājumus. Jo vairāk tāpēc, ka mēs esam unikālas domājošas būtnes, kas neklausīs pamācībām no malas, bet rīkosies saskaņā ar paša izjūtām un lēmumiem. Un vēl jo vairāk tāpēc, ka tikai katrs pats ir visefektīvākais sevis veidotājs, kurš sevi novēro, saprot, kā darbojas viņa smadzenes, un pieņem lēmumus.

 

Atrast laimi sevī nav viegli, bet atrast laimi citur nav iespējams. Agnes Repplier

Kā saprast savu izjūtu un domu, lēmumu pieņemšanas un rīcību veidojošo smadzeņu darbību? Kā izdarīt pareizus lēmumus, lai turpmākās dzīves laikā varētu gūt lielas pozitīvas emocijas? Lūkojoties uz formulu, redzam: apzināti jāpalielina, jāizkopj tās vajadzības, kuru piepildīšanu mūsu rīcībā esošās iespējas (informācija) var nodrošināt. Piemēram, viena no lielākajām cilvēka vajadzībām ir vajadzība pēc mīlestības. Ja ģimene, skola, vecāki, grāmatas, radio un TV raidījumi un dzīves pieredzes gadījuma notikumi mūsos šo vajadzību ir izveidojuši lielu, vai, ja mēs šo vajadzību vēlākos dzīves gados sevī izkopjam paši (tas nav vienkārši, tas ir visa mūža darbs), tad mēs esam sevi sagatavojuši lielu pozitīvu emociju piedzīvošanai. Protams, tas nozīmē, ka mēs tikai esam sevi sagatavojuši, bet tas nenozīmē, ka šīs lielās emocijas saņemsim – laime nevienam klēpī nekrīt.  Tālāko noteiks dzīves gadījuma notikumi un tas, cik lielu īstā cilvēka satikšanas varbūtību mēs līdzšinējās dzīves laikā būsim izveidojuši. Katrs, kas par savu dzīvi domā varbūtības teorijas jēdzienos, zina: apzināti jāpalielina vajadzīgā cilvēka satikšanas varbūtība. Kā to dara? To droši vien zina ne tikai varbūtību teorijas lietotāji, bet visi: jāiet, jākustas, jāmācās, jātiekas ar cilvēkiem, jādara. Zem guļoša akmens ūdens nekustas. Kentuki Universitātes filozofijas profesors Michael W. Austin to pasaka skarbāk:

 

No lielas laimes visbiežāk mūs attur pašu slinkums.

 

Kaut arī mūsu kultūrā tas nav pieņemts, kaut arī mūsu mentalitātei tas ir pavisam svešs, jāizmanto mūsdienu dzīves sasniegumi. Internetā ir vairākas nopietnas iepazīšanās vietnes, kuru darbība balstās uz mūsdienīgiem jautājumiem un atbilžu analīzēm. To veic zinātnieku psihoterapeitu izveidota datora programma, kas noteic katra dalībnieka iekšējās pasaules vērtības, dzīves laikā izveidotos uztveres, rīcības un emociju šablonus (behavioral templates) un …iesaka kontaktēties ar līdzīgu, saderīgu šablonu nesējiem. Piemēram, interneta vietnē www.partner.de katram kontaktu meklētājam jāatbild uz vairākiem simtiem nopietnu jautājumu. Ja atbild godīgi (sniegt neīstas atbildes nav izdevīgi – neviens nevar apmānīt savas smadzenes), tad datora programma izsniedz rekomendāciju – piedāvā tikties ar līdzīgas iekšējās pasaules un vērtību cilvēkiem.

 

To pašu var darīt bez datoru palīdzības. Tas ir atšķirīgs process. Tā pamatā ir mūsu limbisko smadzeņu darbības īpatnības. Bērnībā un agrā jaunībā no pasakām, no ģimenes, no bērnības un jaunības sapņiem, no skolas draugiem, no daiļliteratūras varoņiem un filmām, TV un radio raidījumiem ilglaicīgajā atmiņā ierakstās tēli un saviļņojoši notikumi, kurus atceramies visu mūžu. Turpmākās dzīves laikā kāda cilvēka izskats, runas veids, izturēšanās, viņa iekšējās pasaules vērtības mums šķiet dīvaini tuvas, pazīstamas, pašsaprotamas, vienkāršas un simpātiskas. Pētnieki saka, ka šo smadzeņu apgabalu atkārtota ierosināšana mūsos izsauc laimes hormonu serotonīna, dopamīna un oksitocīna izdalīšanos asinīs, un tādēļ mēs dažu cilvēku tuvumā jūtamies tik nesaprotami noreibuši un laimīgi. Laimes hormoni uzlabo signālu pārvadi starp smadzeņu neironiem, tāpēc šādos brīžos cilvēki apkārtējo pasauli uztver daudz bagātāk un niansētāk: laimīgais pilnīgāk un krāsaināk redz kokus un mājas, mākoņus un debesis, jūt kā smaržo puķes, cik skaista ir pasaule un cilvēki. Šīs sajūtas ir signāls, ka satikts īstais cilvēks.

 

Bet tagad atgriezīsimies pie apzinātas pozitīvo emociju veidošanas. Likums ir vienkāršs: katrs var apzināti veidot un izkopt savas vajadzības, tādas, kuras ir iespējams piepildīt. Piemēram, šī raksta autors pazīst ārstus un skolotājus, kuriem dziļas pozitīvas emocijas sagādā viņu iemīļotais darbs, kas dod iespēju kaut ko derīgu darīt cilvēku labā. Vajadzības ir izkoptas, un to piepildīšana ir ne tikai iespējama, bet par to vēl maksā, un darītājs saņem cilvēku pateicību.

Panākumi nav laimes atslēga. Laime ir panākumu atslēga. Ja jūs mīlat to, ko jūs darāt, tad jums būs panākumi.

Albert Schweitzer

Vajadzību veidošanas un izkopšanas lietderību der apzināties jaunībā, kad varam sevī daudz ko nākotnē derīgu ieveidot un pie sevis ievērotu nederīgu ierobežot. Piemēram, kad ievērojam, ka mums prieku sagādā kalnu slēpošana, tad ir vērts pie tā piestrādāt – vēlākajos dzīves gados skaista braukšana dos daudz prieka. Kad ievērojam, ka mums patīk mūzika, tad šo vajadzību var izkopt, labu mūziku klausoties. Šodien tas nav tik grūti kā padomju laikos, kad naktīs no svilpjošā un rūcošā radio rakstījām vai arī par ierakstiem lielu naudu maksājām.

 

Ja jūs gribat būt laimīgi, tad izvēlieties mērķi, bet ne cilvēkus vai lietas.

Albert Einstein

Kad pie sevis ievērojam kādu kaitīgu tendenci (piemēram, narkotikas, alkohols, uzmācīgas domas), tad varam to ierobežot un sevi nākotnē no negatīvām emocijām pasargāt. Kaut arī daži ārsti-psihoterapeiti saka, ka bez viņu palīdzības slimniekam nav iespējams sevi, savu iekšējo pasauli veidot un pārtaisīt, mūsdienu psihoterapeitu vairākums saka, ka mūsu smadzeņu saturs ir veidojams un maināms. Arguments ir vienkāršs: mūsu apziņā nav iespējams ievadīt emocionāli nozīmīgu informāciju tā, ka atmiņā nekas nepaliek, neierakstās. Tātad, kā darīsim, tādi arī būsim. To zināja jau Bībeles tekstu rakstītāji, kad viņi rakstīja: – Dievs visu redz.

Šodien to var teikt tā: – Mūsu apziņa visu redz. Un otrādi, ja kaut ko nedarīsim, tad vajadzība netiks izkopta, tā samazināsies un pamazām izzudīs.

Sākumā minējām, ka mūsu sabiedrībā ir daudz vientuļu cilvēku, kuri atlikušajai mūža daļai nespēj atrast līdzgaitnieku. Kāpēc? Iemesli ir vairāki, bet aplūkosim vienu no galvenajiem. Mūža otrā pusē mēs visi dzīvojam ar jaunībā izveidotiem atmiņu un iztēles stāstiem. Kad esam palikuši vieni, tad atceramies un … mazliet sapņojam. Ko tas nozīmē, kas šajās reizēs smadzenēs notiek? Mūsdienu mākslīgās inteliģences speciālisti saka, ka apziņā tiek nospēlēti seno notikumu vai sapņu un fantāziju scenāriji. Eksperimenti rāda, ka ‘nospēlēšanas reizēs’ šie scenāriji tiek nedaudz papildināti un pārveidoti.

Katra scenārija ‘nospēlēšana’ dod pozitīvas emocijas (slimību gadījumos tās var būt arī negatīvas!), šīs atmiņas kļūst par ikdienas rutīnu, ar kuru vairums sapņotāju arī dzīvo. Galvenais šajā procesā ir tas, ka sapņotājs izveido iekšējo tēlu, priekšstatu par to, kā jāizskatās un jāizturas viņa nākošajam dzīves draugam. Problēma ir tā, ka sastopot jebkuru reālu cilvēku, mūsu sapņotāja smadzenes paziņo, ka tas neatbilst ‘lielajam sapnim’. Tas nozīmē, ka kontaktēšanās ar reāliem cilvēkiem neierosina tos smadzeņu apgabalus, kuros glabājas sapņi par ideālu un … indivīds nepiedzīvo pozitīvas emocijas, laimi, noreibumu un satraukumu, pēc kuriem viņš tik ļoti ilgojas. Sapņotājs nevar atrast nevienu cilvēku, ar kuru viņš varētu būt tuvs. Ko darīt?

Talants būt laimīgam ir spēja novērtēt un priecāties par to, kas jums ir, un nevis domāt par to, kā jums nav. Woody Allan

 Jāsāk ar domu, ka to cilvēku, kuri darbojas mūsu atmiņās, mūsu iztēlē, šodien nekur nav. Vienkārši – nav. Jo gadi, dzīves notikumi un maiņas ir pagājušas ne tikai sapņotājam, bet – visiem. Tādu cilvēku, kādus mēs viņus vairāk vai mazāk precīzi atceramies pirms 20 vai 30 gadiem, vienkārši nav.  Nu labi, teiksim, ka mūsu ‘sapņotājs’ šo domu pieņems. Ko tālāk?

Jāizdara secinājumi un jālieto šodien zināmi smadzeņu darbības apraksti, kas saka, ka smadzeņu saturu varam veidot. Uzdevumi ir divi. Pirmais – nestimulēt vecos scenārijus, t.i., pārtraukt to nospēlēšanu. Tas (vairāku gadu laikā) ļauj samazināt šo scenāriju nozīmīgumu, tos daļēji nodzēš, un tātad, nepapildina ar atkārtotas nospēlēšanas pieliktām detaļām, nepiešķir scenārija saturam svarīgumu un nozīmīgumu. Tas (atkal – vairāku gadu laikā) ļauj pamazām paplašināt to cilvēku loku, ar kuriem kontaktējoties, sapņotājs piedzīvo emocionālu labsajūtu.

Pēdējais fakts. Sapņotājam jāapzinās, ka viņa smadzenes neizbēgami nes visas iepriekšējās dzīves pieredzi, tādēļ nav pamatoti gribēt (kā bērns – es gribu!), lai kāds šodien sastaptais cilvēks būtu ļoti līdzīgs kādam no agrāk atmiņā glabātiem tēliem. Citiem vārdiem, tas nozīmē, ka katram jāatrod sevī vīrišķība ieraudzīt savu smadzeņu darbību tādu, kāda tā ir, un veidot sevi tā, lai pieņemtu cilvēkus tādus, kādi viņi ir.

Tie, kas to negrib vai nespēj, paliek vientuļi.

 

Neko nav iespējams panākt bez cerības un pārliecības.

Helen Keller

 

Par vajadzībām var teikt, ka daudzu, vispusīgu vajadzību izveidošana un izkopšana visu dzīvi padara bagātu un pozitīvām emocijām pildītu. Tā droši vien ir dzīves kvalitātes svarīgākā daļa. Mēs redzam, ka bērnībā ieveidotās un jaunībā izkoptās dzīves vajadzības ir atkarīgas no sociālā, izglītības, inteliģences un veselības pakāpiena, uz kura katram no mums ir gadījies piedzimt.

 

Ja jūs gribat, lai citi būtu laimīgi, esiet līdzcietīgi, ja jūs paši gribat būt laimīgi, esiet līdzcietīgi.Dalai Lama

Tātad: lai cik arī piezemēta un pieticīga mums neliekas mūsu dzīve, katrs var to veidot, izkopt sevī lielas vajadzības un piedzīvot lielas emocijas.

Nobeigumā varam teikt, ka vienkāršu evolūcijas un informācijas teoriju pamatlikumu un populāru psiholoģijas žurnālu (piemēram, interneta žurnāls ‘Psychology Today’) jaunāko atziņu pielietošana sevis izpratnē un savas rīcības un dzīves veidošanā katram ir pieejama.

Nebalstieties uz savām bailēm, bet gan uz savām cerībām un sapņiem. Nedomājiet par savām neveiksmēm, bet gan – par savām iespējām, par to, ko jūs vēl varat izdarīt.Pope John XXIII

Pensilvānijas Universitātes psiholoģijas profesors Martin Seligman  raksta, ka mēs varam izmantot šodienas zināšanas un palielināt savas dzīves kvalitāti, ja vien pie tā mazliet piestrādājam. Katrs var pietuvoties savu iespēju robežai.

http://www.lu.lv/terra2/raksti/t/6684/

About basicrulesoflife

Year 1935. Interests: Contemporary society problems, quality of life, happiness, understanding and changing ourselves - everything based on scientific evidence. Artificial Intelligence Foundation Latvia, http://www.artificialintelligence.lv Editor.
This entry was posted in All Posts, Happiness and Quality of Life, Understand and Manage Ourselves. Bookmark the permalink.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s