Globālā krīze – vai mēs esam ko mācījušies?

Every man is a creature of the age in which he lives. Very few are able to raise above the ideas of the time. Voltaire.

Mūsu sabiedrībā  – nē. To apliecina zināmu cilvēku izteikumi. Dienas žurnālā ‘Pārmaiņu laiks 2011-2012’ 22.lpp. I. Godmanis raksta:

Par krišanu kārdināšanā tagad  jāmaksā visiem. Politiķiem un valdībām nu ir ar kaunu un negodu jāaiziet. Baņķieriem un biznesa cilvēkiem, kuri tirgoja ‘nekustamo gaisu’, jāpiedzīvo bankrots, nabadzība, dažiem arī cietums. Savukārt vairākums kārdināšanā kritušo kredītņēmēju ir izdzīti no nepelnītās Ēdenes bez cerībām tur jebkad atgriezties…

Kas tālāk? Cerība uz ‘piedod mums mūsu parādus, kā mēs piedodam saviem parādniekiem’? Diemžēl reālā dzīve to nepieļauj. Tagad sākas grūtais un garais ceļš nevis atpakaļ uz Ēdeni, bet gan 40 gadu pa tuksnesi, līdz pilnībā notiks ‘šķīstīšanās’. Un, jo ilgāk ir dzīvots un saimniekots uz parāda, jo lielāks ir šis parāds un garāks būs ceļš tuksnesī. Par to esmu pārliecināts.

Raksts, kas labi raksturo mūsu sabiedrību. Pasaules zinātnieki simtiem publikācijās ir aprakstījuši, kā rodas finansu krīzes un ko jādara, lai tās neatkārtotos. Autors un, izskatās, daudzi cilvēki mūsu sabiedrībā nezina šīs elementāras lietas, bet turpina dzīvot ar to, par ko ir pārliecināti.  Nezināšanu var saprast, bet nevar attaisnot cilvēka nevēlēšanos zināt. Vēl var teikt citādāk: ar pārliecību neko nevar atrisināt. Vajadzīga izpratne un zināšanas.

Kaut arī šajā vietnē daudz rakstu par globālās krīzes tēmu, īsumā pakavēsimies pie diviem jautājumiem:

Kā rodas šādas globālas krīzes? Ko jādara, lai tās neatkārtotos?

Zinātnieki raksta, ka sabiedrībā uzkrātā nauda (kas pieder atsevišķiem indivīdiem) – kapitāls – ir vajadzīgs. Tas esot vajadzīgs priekš tam, lai varētu ieguldīt ražošanas modernizācijā, kas nākotnē dos vairāk, lētākus un labākus produktus, un, protams, arī peļņu ieguldītājam. Tam gribas piekrist, tikai ar piebildi, ka ir vajadzīgs līdzsvars starp ieguldītāja peļņu un sabiedrības saņemto labumu. Piemēram, tad, kad kapitāla īpašnieks to izmanto dažādu finansu operāciju (derivatīvu pārdošana, parādu apdrošināšana un pārdošana, pat varbūt arī – akciju pirkšana un pārdošana) veikšanai, kuru rezultātā sabiedrībā nekas netiek radīts vai izgatavots, bet notiek tikai naudas pārdalīšana starp dažādām sociālām grupām, tad šādas operācijas ir jāierobežo, apliekot ar nodokļiem, vai arī – jāaizliedz ar likumu. Piemēram, maldinošu ziņu fabricēšana un izplatīšana par kādas firmas vai bankas finansiālo stāvokli. Ar sekojošu Ponci shēmu izpildi.

Mēs zinām, ka minētā līdzsvara izveidošana nav viegls uzdevums. Ja jau tas būtu viegli, tad daudzās pasaules valstīs tas būtu realizēts. Mēs zinām, ka Skandināvijas valstis, kurās panākts apskaužams sociālais taisnīgums, drīzāk ir izņēmumi, kas raksturo, cik  grūti to panākt.

Mums nav jāpieņem to, ko raksta Godmanis: “Nekas cits nepalīdzēs, Bībelē viss jau sen ir uzrakstīts, ir izteikts, un tā tam būs notikt.”

Godmaņis uzdod jautājumu  “Kas var dot spēku noiet šo ceļu?” un dod mums atbildi: “Tās noteikti nav demonstrācijas vai sevis šaustīšana, bet tikai ‘tev būs vaiga sviedros strādāt, lai baudītu sava darba augļus’.

Šī atbilde atšķiras no domājošo cilvēku rīcības – saprast savu kļūdu cēloņus un nākotnē  censties tās neatkārtot. Šīs vienkāršās rīcības vietā mums piedāvā apgalvojumu, ka

Diemžēl vēl aizvien nav mehānisma pret apzināti vai neapzināti radītu krahu finanšu sistēmā”.(Osvalds Zebris, ‘Pārmaiņu laiks 2011-2012’, ‘Gada notikumi ekonomikā, 26.lpp.)

Pie pēdējā izteikuma gan jāpiebilst, ka cilvēku sabiedrībā tiešām nav (vai vismaz – ne vienmēr ir) momentālu un radikālu rūpīgi plānotas krāpšanas un izlaupīšanas apstādināšanas mehānismu, bet ir zināmi (un daudzās valstīs veiksmīgi lietoti) uzraudzības mehānismi, kas izveido saprātīgu līdzsvaru starp sabiedrības un likuma pārkāpēju interesēm. Pēdējos gadu desmitos izveidotās informācijas teorijas atziņas saka, ka minētā līdzsvara robežu var pārbīdīt, un galvenais noteicošais faktors šajā balansā ir faktiskā masu indivīdu rīcība, kopā sasummēta. Kas veido pēdējo, mēs arī zinām.

About basicrulesoflife

Year 1935. Interests: Contemporary society problems, quality of life, happiness, understanding and changing ourselves - everything based on scientific evidence. Artificial Intelligence Foundation Latvia, http://www.artificialintelligence.lv Editor.
This entry was posted in All Posts, Contemporary Society Problems, Economics and Politics, Understand and Manage Ourselves. Bookmark the permalink.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s