On Human Condition

Mūsdienu sabiedrības lepojas ar viedokļu dažādību. Bet vai tas neliecina, ka masu informācijas līdzekļi (MIL) nepilda savu galveno uzdevumu – iedot masu cilvēkam realitātei iespējami tuvu viedokli? Tādu, uz kura pamatojoties, var saprast sevi un savu sabiedrību.

Saprast nozīmē spēju, izmantojot apziņā izveidotus ārējās pasaules modeļus,  paredzēt tās notikumus (Jeff Hawkins).

Protams, man var iebilst, ka jebkurai realitātei ir daudzi pareizi, bet dažādi skatījumi, redzējumi, kurus iegūst, no dažādiem skatupunktiem aplūkojot. Protams, tas tā ir, tikai šeit viena būtiska piebilde: mums ir jāprot no dažādajām realitātes projekcijām apziņā izveidot telpisku daudzdimensiju attēlu, kas ļauj saprast notiekošo. Tas arī ir galvenais mūsdienu izglītības un MIL uzdevums.

Vai visi skatījumi, realitātes projekcijas ir vienlīdz vērtīgas? Mūsu paviršā kultūra un tai atbilstošā izglītības sistēma saka, ka – jā. Man LU filosofijas fakultātes studenti ir teikuši, ka viņiem māca, ka tādas galvenās patiesības nemaz nav, ir tikai viedokļi, kurus studentiem jāapgūst, un pēc tam jāizvēlas katram pašam savējo, pareizāko, to, kas šķiet tīkamāks vai ticamāks.

Mūsdienu zinātne saka, ka reālajā dzīvē visupirms ir pamatpatiesības – aksiomas un pierādītas, pārbaudītas teorijas, kas skaidro un ļauj paredzēt ārējās pasaules notikumus.

Pēc tam nāk  vairāk vai mazāk pārbaudītas teorijas, kuras mēs lietojam, apšaubām, atmetam, izveidojam jaunas, tādas, kas labāk apraksta, skaidro un ļauj paredzēt  novērotos faktus. Piemēram, pie pamatpatiesībām pieder elementārā matemātika, Ņūtona fizika, astronomija, ķīmija, varbūtību teorija, evolūcijas teorija. Bet  kvantu mehānika, vispārējā relativitātes teorija, elementārdaļiņu teorija, informācijas teorija, mūsdienu neiroloģija un datorzinātne apraksta šos pamatjēdzienus sīkākās niansēs, skaidro eksperimentus un novērojumus un … dara to neviennozīmīgi. Piemēram, šodien kosmologu (Visuma izcelsme no vakuuma fluktuācijas, inflācijas piekritēji un noliedzēji) un elementārdaļiņu fiziķu (MWI piekritēji un noliedzēji) publikācijās tiek apspriesti dažādi Visuma izcelsmes un tālākās nākotnes varianti, daudzi vairāk vai mazāk fantastiski cilvēces tālākās attīstības varianti (šīs civilizācijas bojāeja vai pāreja uz citu – silīcija datoru vidi).

Nu un, kas no visa tā? Ļoti vienkārši. Jebkura procesa izpratnes pamatā ir pamatpatiesības. Piemēram, bez elementārās matemātikas, fizikas, ķīmijas un Ņūtona mehānikas lietošanas mēs nevaram izprast nedz kvantu procesus elementārdaļiņu pasaulē, nedz Visuma procesus, bez elementārās varbūtību un evolūcijas teorijas mēs nevaram izprast procesus, kas notiek dažādu dzīvnieku populācijās un cilvēku sabiedrībās.

Mūsdienu sabiedrībās vērojam dažas problēmas.

1. Aiz viedokļu dažādības mēs esam pazaudējuši pamatpatiesības.

2. Sabiedrība sadalījusies daudzās grupās, kuru pārstāvji bieži viens par otru nekā nezina. Katras grupas dalībnieki lieto savas jēdzienu definīcijas (vai vienkārši nelieto), raksta ‘zinātniskas’ publikācijas un populārzinātniskas grāmatas, rīko seminārus un konferences, ieņem amatus un … māca jaunos.

Latviešu valodā izdotajā grāmatā ‘Visums rieksta čaumalā’ (Stephen Hawking, Universe in a Nutshell) 165.lpp. rakstīts: jaunās informācijas apjoms, ko sniedz apmēram 200000 jaunizdoto grāmatu, ir vairāk nekā miljons bitu sekundē. Lielākā daļa šīs informācijas, protams, ir “mēsli”.  (Angļu valodā: there are 2o0000 new books published each year; a new information rate of over 1000000 bits a second. Of course, most of this information is garbage, but even if 1 bit in a million is useful, that is still a hundred thousand times faster than biological evolution.)

Viens manas diskusijas grupas AVOID dalībnieks rakstīja, ka zinātnē nav labāk: ap 90% no zinātnē publicētā ir ‘trash’.

Zinātnē ir atmestas pagājušā g.s. prasības: 1) raksta sākumā autors apraksta zinātnes nozari, kurā strādā, uzraksta, kas ir zināms un pārbaudīts, un kas nav. Dod jēdzienu definīcijas un formulas, un norāda to avotus. Pēc tam uzraksta, kādas ir problēmas, neskaidrības, kas ir nezināms, apšaubāms vai vēl pārbaudāms; 2) pēc tam, kad uzskaitījis problēmas, autors skaidri pasaka, kuru problēmu viņš ir atrisinājis, apraksta, kā atrisinājis, un pamato to ar mērījumiem, faktiem un pierādījumiem. 3) nobeigumā autors pasaka, ko jaunu viņš ir ienesis zinātnē. Pierāda, ka pēc viņa rīcībā esošās informācijas  viņa darbs nav nedz plaģiāts, nedz arī kaut kur citur pasaulē jau zināms vai izpildīts.

Zinātnē parādījusies milzīga ‘atkritumu’ plūsma, kuru veicina vēl citi faktori: 1) samazinājusies automātisko ražotņu vajadzība pēc zinošiem, inteliģentiem speciālistiem: daudzus priekšmetus un ierīces, kuru izgatvošanai pagājušā g.s. bija vajadzīgi inženieri, tagad miljonos eksemplāru izgatavo roboti. Atbilstoši tam tūkstošiem reižu samazinājusies vajadzība pēc kvalificētiem inženieriem;  2) vispusīgi un augsti izglītotu cilvēku skaits samazinājies un turpinās samazināties: produktu pirkšanai arī inteliģenti cilvēki nav vajadzīgi. Galvenais ekonomikas stimulātors – peļņa – tiek nodrošināta. Rezultātā notiek un turpināsies izglītības līmeņa un masveidības samazināšanās.

Gadusimtiem un tūkstošiem, kopš cilvēki sevi apzinās, vieni no svarīgākajiem jautājumiem ir: kas mēs esam, no kurienes mēs nākam, uz kurieni mēs ejam? Var sacīt, ka pierādāmas, ar faktiem pamatotas atbildes uz šiem jautājumiem sāka veidoties tikai iepriekšējā g.s. beigās. Ir noticis tā, ka 2. punktā minētās nometnes pārstāvji par šīm jaunajām atbildēm zina maz vai nemaz. Tie, kas zina maz, paziņo, ka uz minētajiem lielajiem jautājumiem šīs jaunās zināšanas nedod apmierinošas atbildes , tie, kas nezina nemaz, paziņo, ka šādu atbilžu cilvēcei nav.

Piemēram, N. Naumanis rakstā ‘Aplauzies’ (KD, 2.sept. 2011):

“Heinrihs Heine vārsmojumā Jautājumi aino jaunekli, kurš stāv jūras krastā un un taujā par esības lielajiem noslēpumiem. … jauneklim ir par maz ar paša miglainajām nojausmām, kā “iekārtota pasaule”. Bet Heine ir skarbs – dzejdarbu Jautājumi noslēdz frāze: “un muļķis gaida atbildi”. Jo atbildes uz nopietnajiem jautājumiem nav.”

Vai arī Maija Kūle grāmatā ‘Eirodzīve’:

„Būtu naivi domāt, ka mūsdienu eirodzīvei – arī Latvijas sabiedrībai – ir saistošas tādas tēmas kā morāle, labā un ļaunā kritēriji. Deviņpadsmitais un agrākie gadsimti, kad kristietība vēl valdīja cilvēku prātos, ir pagājuši” (404.lpp.). „Jo vairāk Latvija iekļaujas Eiropas garīgās dzīves norisēs, jo lielākā mērā sabiedrību pārņem tajā valdošais gars. Bet šis gars nes sev līdzi atziņu, ka universāla ētika nav iespējama” (406.lpp.).

Universāla dzīves jēga, ko varētu kādam iedot, nepastāv” (179.lpp.

About basicrulesoflife

Year 1935. Interests: Contemporary society problems, quality of life, happiness, understanding and changing ourselves - everything based on scientific evidence. Artificial Intelligence Foundation Latvia, http://www.artificialintelligence.lv Editor.
This entry was posted in All Posts, Understand and Manage Ourselves. Bookmark the permalink.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s