Par pamatvērtībām

Šī gada 30.aprīlī E. Levits Latvijas Universitātē nolasīja lekciju par nācijas un valsts pamatvērtībām. Citāti:

“Jebkura cilvēka un valsts rīcība ir balstīta zināmās pamatvērtībās. Parlaments pieņem kādu lēmumu, argumenti ir balstītī dziļākās pamatvērtībās, kas diskusijā neparādās. Jautājums ir – cik šīs vērtības ir redzamas un apzinātas. Gribas moments vienmēr saistīts ar vērtību momentu, parasti šis vērtību moments ir neapzināts.

Kas ir Latvijas valsts pamatnostādnes, pamatvērtības un mērķi, un kādas būtu priekšrocības un varbūtējas iebildes, ja tās ierakstītu Satversmes preambulas paplašinātā tekstā? Demokrātiskā sabiedrībā par to parasti netiek rakstīts, jo par to pastāv konsensus.

Kā valsts funkcionē? Valsts balstās uz pamatvērtībām, kam jābūt pietiekoši plaši akceptētām. Latvijā vēsturisku iemeslu dēļ nacionālā apziņa ir vājāka nekā citām valstīm. Kādēļ?

1. Latvijas valsts ir jauna. Jauns, citādāks priekšstats par savu valsti. Lai demokrātija varētu funkcionēt, nepieciešama komunikāciju vide, pamatā – kopēja valoda un demokrātiskas vērtības. Kas ir primārs – nācija, kultūra un valoda, vai valsts identitāte. Kultūrnācija ir valsts nācija plus politiskā nācija, tas ieslēdz sevī asimilāciju.

2. Šādas valstis, kas izveidotas kā kultūrnācijas, ir strukturāli vājākas. Tas atstāj iespaidu uz demokrātijas stabilitāti. Latvijā ir nacionāli kulturālā sašķeltība, liela iedzīvotāju daļa nav valsti akceptējusi. Šis moments ļāvis radīt mītus par to, kas ir šī valsts. Tas rada zināmu sašķeltību.

Līdz ar to valsts autoritāte ir mazāka. Šāda veida autoritātes trūkums pie mums pazīstams: ‘tie jampampiņi, kas parlamentā sēž’.

Nonākam pie jautājuma par Satversmes preambulu, kur pieņemts uzrādīt, kas ir šīs valsts pamatā. Latvijas Satversmē preambulas nav.

Kam tur jābūt:

1. Suverēna valsts vara kā valsts juridiskais pamats. Latvijā tā izveidota ar 1920.g. 27. jūnija deklarāciju.

2. Nācija kā valsts politiskais pamats. Nācija ir veidojums, kas pastāv reāli, vēsturei cauri ejot tā ilgākā laikā veido valsti.

3. Valsts tauta.

4. Nacionālā identitāte.

5. Sabiedriskā un valsts iekārta.

6. Sekulāra vai reliģiska valsts.

Kāda ir šīs preambulas funkcija?

1. Indivīda integrācijas funkcija – ar ko indivīds var identificēties.

2. Pedagoģiskā funkcija, uz leju un sāniski. a) palīdz ieaudzināt jauno cillvēku savā valstī. b) valsts ienācējiem arī jānoliek priekšā.

3. Politika.

4. Interpretatīvā funkcija, svarīga juristiem, ievada lasītāju noteiktā gultnē.

5. Ceremoniālā funkcija.

6. Materiāli regulējošā funkcija.

Satversme neizmanto šīs funkcijas, kuru jēga ir stiprināt šo valsti.

Kā to darīt? 2/3 balsu vairākums Saeimā, priekšvēlēšanu kampaņā vajadzīgs labs projekts. “

Tik tālu citāti. Autors pasaka, ka Latvijā pastāv divkopienu sabiedrība, kuras daļas valsts neprot tuvināt un apvienot kopējai nākotnei: ‘Latvijā ir nacionāli kulturālā sašķeltība, liela iedzīvotāju daļa nav valsti akceptējusi.’ Autors ieteic apvienojošas ievirzes iestrādāt Satversmes preambulā. 

Tas ir pareizi, bet ar to nepietiek. Latvijā (un citās postpadomju valstīs) pastāv vēl viens valsts un iedzīvotāju atsvešinātības iemesls, kāpēc ‘liela iedzīvotāju daļa nav valsti akceptējusi’: valstī nav definētas valsts pamatvērtības. 

Latvijas valstij nav pozīcijas galvenajos cilvēka esības jautājumos – kas mēs esam, no kurienes mēs nākam, uz kurieni ejam. Kādas ir vērtības, kas ir atļauts un kas ir aizliegts, un kāpēc. Piemēram, Maija Kūle (‘Eirodzīve’):

„Būtu naivi domāt, ka mūsdienu eirodzīvei – arī Latvijas sabiedrībai – ir saistošas tādas tēmas kā morāle, labā un ļaunā kritēriji. Deviņpadsmitais un agrākie gadsimti, kad kristietība vēl valdīja cilvēku prātos, ir pagājuši” (404.lpp.). „Jo vairāk Latvija iekļaujas Eiropas garīgās dzīves norisēs, jo lielākā mērā sabiedrību pārņem tajā valdošais gars. Bet šis gars nes sev līdzi atziņu, ka universāla ētika nav iespējama” (406.lpp.).

Mūsu filozofiem nav risinājumu, nav pozitīvās platformas, ko piedāvāt sabiedrībai: „Universāla dzīves jēga, ko varētu kādam iedot, nepastāv” (179.lpp.)Ir visu pieeju un izpratņu sajaukums. Uzskatu brīvība.

Vairāk par to šajā vietnē rakstā ‘Mūsu sabiedrības galvenās problēmas un to risinājumi‘ un nodaļā   ‘Sense and Values’. 

About basicrulesoflife

Year 1935. Interests: Contemporary society problems, quality of life, happiness, understanding and changing ourselves - everything based on scientific evidence. Artificial Intelligence Foundation Latvia, http://www.artificialintelligence.lv Editor.
This entry was posted in All Posts, Economics and Politics. Bookmark the permalink.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s