The psychology of your future self

Dan Gilbert “Human beings are works in progress that mistakenly think they’re finished.” Dan Gilbert shares recent research on a phenomenon he calls the “end of history illusion,” where we somehow imagine that the person we are right now is the person we’ll be for the rest of time. Hint: that’s not the case.

Autors jautā: “Kādēļ mēs dzīvē izdarām tik daudzus lēmumus, kurus vēlāk nožēlojam?”

Autora rādītie cilvēka maiņas grafiki (rate of change) ir pareizi tikai daļēji: bioloģisko izmaiņu ātrums, vielmaiņas ātrums ar gadiem samazinās.

Domājošiem cilvēkiem, pēc tam, kad viņi ir izveidojuši jaunus, realitātei tuvākus sevis un ārējās pasaules modeļus, rodas pilnīgi jauna dzīves uztvere un izpratne, kādas bērnībā un jaunībā nav. Var teikt, ka ar briedumu pilnīgi izmainās iekšējā pasaule, ka notiek radikāla, 100% iekšējās pasaules izmaiņa. Autors jau pats atbild uz sākumā uzdoto jautājumu: “Mēs staigājam apkārt ar ilūziju, kas  dzīves laikā tiek iznīcināta, atmesta.”

Tātad, tiešām interesanti: bērnībā un jaunībā sabiedrība mūsu apziņā izveido realitātei neatbilstošus sapņu, fantāziju, māņticības, domāšanas, vērtību un uzskatu šablonus, kurus mums pēc tam, kļūdoties un ciešot, jāatmet. Varbūt, ka visās mūsu kultūrās trūkst izglītības, kas ļautu jaunajiem izveidot realitātei atbilstošus mūsu nepilnīgo, no evolūcijas mantoto smadzeņu modeļus?

Kādēļ cilvēce vairāku gadu tūkstošu laikā nav iemācījusies izveidot, radīt šādu izglītību? Vai tur nav kāds principiāls šķērslis? Austriešu filozofs Ludvigs Vitgenšteins rakstīja, ka ar valodas palīdzību pilnīga saprašanās starp cilvēkiem nav iespējama. Tiešām, aiz katra valodas vārda mūsu apziņās glabājas tūkstošiem pieredzes notikumu, kas katram ir savējā, individuāla. Milzīga pieredzes bibliotēka. Ja es pasaku vienu vārdu, piemēram, ‘mīlestība’, tad, protams, katrs indivīds aiz tā saredzēs, apzināsies, spēs iedomāties tikai savu pieredzi.

Vai nav tā, ka bērnībā un jaunībā šī pieredzes bibliotēka ir nepiepildīta, nepilnīga, maza – tāda, kas neaptver dzīves realitāti. Brieduma gados, kad bibliotēka papildinājusies, tajā parādījies tik daudz jauna, ka sākuma materiāls tiek ieraudzīts kā bērnišķīgs, nepiemērots un realitātei neatbilstošs un atmetams?

Varbūt, ka tieši tādēļ nevienā cilvēku kultūrā nav tādas izglītības, kas uz reizi jaunajam cilvēkam ļautu izveidot realitātei atbilstošu ārējās pasaules izjūtu un izpratni? Vai no šī  ierobežojuma ir izeja?

Šīs esejas autors domā, ka ir: tie ir modernie, uz datoriem bāzētie zināšanu un emociju trenažieri, kuriem nav nekā kopēja ar pieejamām datorspēlītēm un kariņiem, bet kuriem ir kaut kas kopējs ar mākslas filmām par cilvēka vērtībām, viņu lielumu un jēgu, pēc kuru noskatīšanās mēs nākam ārā no kino kā no baznīcas.

http://www.ted.com/talks/dan_gilbert_you_are_always_changing

About basicrulesoflife

Year 1935. Interests: Contemporary society problems, quality of life, happiness, understanding and changing ourselves - everything based on scientific evidence. Artificial Intelligence Foundation Latvia, http://www.artificialintelligence.lv Editor.
This entry was posted in All Posts, Human Evolution, Values and Sense of Life. Bookmark the permalink.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s