Grūtups

Izdarījis pašnāvību.

Kad kādā žurnālā lasīju, kā viņš paziņo, ka viņam katra lieta ir izaicinājums, tad nodomāju, ka es gan negribētu būt viņa vietā. Nav patiesīguma, taisnīguma vai godīguma, ir tikai izaicinājums un nauda, ko maksā par vinnēšanu. Tas nenoliedzami rāda sabiedrības degradāciju.

Un vēl mēs redzam, cik grūti viņam bija. Mūsu smadzenes, mūsu domāšana mūs apsūdz, lai arī kā cenšamies sev un citiem paziņot, ka mēs esam veiksmīgi, godīgi un patiesi.

Es arī tāpat esmu skatījies nāvei acīs, jo esmu sevi nicinājis un nosodījis. Nesaudzīgi, apsūdzot, necienot un neattaisnojot. Un kaunoties par padarīto. Bet starpība varbūt vienīgi ir tā, ka viņš neiedrošinājās sev atzīties, cik zemu ir kritis, un centās sev un apkārtējiem iestāstīt, ka viņš ir veiksmīgs, cilvēka vārda cienīgs, līdzcilvēkiem un sabiedrībai derīgs. Es sev to nevarēju – saprāts un izmisīga prasība pēc patiesīguma neļāva.

Mēs redzam vēl pēdējo mēģinājumu radīt sev un sabiedrībai izjūtu, ka viņš ir derīgs: “Grūtups: nepieciešams veidot nācijas glābšanas fondu” – mēģinājums kaut ko padarīt. Un vēl: “Andris atrod enerģiju arī vairāku vērienīgu projektu realizēšanai – pagājušajā rudenī viņš ieguldījis 35 tūkstošus latu, lai Vecās Svētās Ģertrūdes baznīcā tiktu realizēts izgaismošanas projekts un atjaunoti krusta ziedi baznīcas tornīšu galos.”

Dzīves piepildījums pašreiz: “Vienīgais prieks, kas palicis – smēķēšana. Katru dienu man ir divi ļoti svarīgi notikumi – pusdienas un vakariņas restorānā. Tie man ir paši nozīmīgākie notikumi.”

Cita dzīves piepildījuma nav: Viņš vienā dienā pieņēmis lēmumu nesmēķēt, divarpus mēnešus pie šīs apņemšanās turējies, bet tad pieņēmis lēmumus atsākt, jo citādi, kā pats smejas, neesot bijis ko darīt.

Un te pavīd patiesība: Intervijā  “Gudrība atnākusi ar atpakaļejošu datumu” uz jautājumu, vai veselības problēmas vīrietim, kurš publiskajā telpā vienmēr radījis vienpaša tēlu, tagad nav likušas saprast, ka cilvēks tomēr ar visu nespēj tikt galā paša spēkiem, Grūtups atbild izvairīgi. “Man nav atbildes uz šo jautājumu, jo man trūkst emocionālās pieredzes. Tas ir jautājums, uz kuru baidos sev atbildēt, kur nu vēl jums. Mana atbilde, kura nebūtu pietiekami atklāta, izklausītos absolūti banāla. Es nevaru un negribu atbildēt uz šo jautājumu”.

Un vēl pēdējā, augstākā patiesība, pēdējā izvēle: Pašnāvība. Tik grūti viņam bija. Ļoti, ļoti.

Miers viņam. Neviens no mums nav un nevar būt vainīgs par saņemtajiem gēniem un to, kā šo mantojumu ģimene, skola un sabiedrība tālāk attīstījusi. Tāpēc miers viņam.

Viņa nāve ir ziņojums mums, sabiedrībai. Vai mēs to pratīsim izlasīt?  Atbilde lasāma Delfi rakstos: “atskatoties uz paveikto un piedzīvoto, Grūtups ir gandarīts – lielos vilcienos viņam izdevies viss, kas savulaik bijis iecerēts.” Psihoterapeiti šodien daudz raksta par to, kā mūsu smadzenes mūs māna, (piemēram, Daniel Siegel, Mindsight). Raksta autore un mūsu sabiedrība nav izņēmums.

Piecelties, mainīties, laboties spēj tikai tie cilvēki un sabiedrības, kas savas kļūdas atzīst. Tie, kas tās neatzīst, ir nolemti tās atkārtot.

About basicrulesoflife

Year 1935. Interests: Contemporary society problems, quality of life, happiness, understanding and changing ourselves - everything based on scientific evidence. Artificial Intelligence Foundation Latvia, http://www.artificialintelligence.lv Editor.
This entry was posted in All Posts, Understand and Manage Ourselves, Values and Sense of Life. Bookmark the permalink.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s