Kāda ir dzīves jēga?

Šīs atbildes raksturo mūsu sabiedrību un tajā valdošo filosofisko nabadzību un jucekli. Sākot ar vienkāršu darbošanos, turpinot ar konkrētiem mērķiem (piemēram, jēga ‘būtu jāmeklē dzīves daudzveidības un atšķirību baudīšanā’), un mēģinot pateikt kaut ko vispārīgāku (vēlme ‘sasniegt izvirzītos mērķus un būt saskaņā pašam ar sevi’). Un nobeidzot ar to, ka jēgas nav nekādas (‘nedomāju, ka mūsu dzīvei šeit ir kāds virsmērķis, Nekādas jēgas nav, tāpēc arī nevajag to meklēt’). Tādam jautājumam nav abstraktas atbildes. Un nevajag meklēt: ‘Ja kāds domā, ka varēs atbildēt, tā būs vienīgi fantāzija’.

 Esošais stāvoklis: 

Eksistenciāli būtisko jautājumu par dzīves jēgu” žurnāls KLUBS uzdeva lielā sabiedrības daļā vairāk vai mazāk pazīstamiem džentlmeņiem. Kāda ir Tavas dzīves jēga? Kāda vispār ir cilvēka dzīves jēga? Varbūt (pašreizējā) cilvēka dzīvei jēga maza vai tās nav vispār? Par šiem jautājumiem var padomāt arī katrs pats – pirms iepazīšanās ar citu cilvēku viedokļiem. Kas zina, varbūt būs kāda jēga tam, ja savas pārdomas izklāstīsi komentāru slejā?

VALDIS VALTERS, basketbola leģenda: „Dzīves jēga ir vēlme sasniegt izvirzītos mērķus un būt saskaņā pašam ar sevi.”

AIVARS BOROVKOVS, jurists: „Uzskatu, ka vajag dzīvot tā, lai nebūtu kauns. Cienīgi. Manuprāt, tā arī ir dzīves jēga.”

ĒRIKS STENDZENIEKS, reklāmas guru: „Dzīves jēga ir daudzpusības un meistarības kombinācijā. Plašumā un dziļumā. No vienas puses, tu mēģini apgūt, pieredzēt un izpētīt iespējami daudzas lietas, vietas, idejas un sajūtas. No otras – tu izvēlies vienu tēmu, ko izkop visa mūža garumā. Labs piemērs varbūt ir Ričards Brensons. Piedzīvojumu meklētājs, kosmosa tūrists, pankroka atklājējs, bezpajumtnieks, uzņēmējs, izmēģinājis spēkus avio biznesā, dzelzceļā, tūrismā, kolas pārdošanā, mobilo sakaru sfērā, pensiju fondos un literatūrā. Otrs piemērs ir Vestards Šimkus – iespējams, labākais pianists pasaulē, veltījis savu dzīvi tikai un vienīgi klavierspēles vingrinājumiem, dzīvo meža vidū, netērē laiku izklaidei, kafijai, tējai, draugiem un meitenēm. Es domāju, dzīves jēga ir jebkura kombinācija starp Brensonu un Šimku. Varbūt tevī ir daudz Brensona un maz Šimkus. Varbūt otrādi. Tas ir okei. Galvenais, lai tevī nebūtu maz Brensona un maz Šimkus. Jo tad tu izšķied savas dzīves potenciālu.”

JURIS CĀLĪTIS, mācītājs: „Tādam jautājumam nav abstraktas atbildes. Ja kāds domā, ka varēs atbildēt, tā būs vienīgi fantāzija. Dzīves jēga ir tā, ka cilvēks atbildīgi un ar pilnu atdevi nododas savam darbam un tad konstatē, ka aiz tā visa stāv Radītājs.”

ANDRIS ĒRGLIS, dziedātājs: “Tā kā šobrīd slimoju, jautājumi par eksistenciālām lietām parādās neizbēgami. Tā notiek – kad esi sūdos līdz ausīm, tad arī sāc domāt. Kamēr ir labi, par to nedomā. Esmu pārliecināts, ka katram cilvēkam ir savs liktenis. Kas varētu būt dzīves jēga? Piepildīt savu likteni.”

LAURIS REINIKS, mūziķis: “Katram dzīves jēga noteikti ir sava, bet man tā ir nodzīvot dzīvi un izbaudīt to laiku, kas ir dots, pēc iespējas pilnīgāk un krāsaināk. Darīt to, kas man rada prieku un attīsta, un atstāt kaut ko paliekošu aiz sevis. Vai tie būtu bērni vai darbi, bet kaut kas labs un noderīgs nākošajām paaudzēm. Bet vispār tas ir grūts jautājums, jo, iespējams, pēc 10 gadiem dzīves jēga man šķitīs cita.”

MĀRIS SAUKĀNS: a/s RBSSKALS padomes priekšsēdētājs: „Mīlestība! To ir vērts attīstīt, mācīties tās izpausmes (sieviete, bērni, daba, darbs dzimtene…), izjust atgriezeniskās saites. Iespējams, tad varēs saņemt atbildi uz pasaules cilvēces maģisko jautājumu par jēgu.”

AIVARS TARVIDS, rakstnieks: „Apkarot sevī nāves bailes.”

EGONS PIĶELIS, advokāts: „Visi zina, kas ir dzīves jēga. Tas ir 24/7.”

ANDRIS GRŪTUPS, zvērināts advokāts: „Dzīves jēga ir dzimtas turpināšana – bērni un ģimene. Viss pārējais ir tikai tā – pielikums.”

UVIS SLAKTERIS, ūdens motosportists: “Šobrīd man ir mērķis izaudzināt dēlu, uzvarēt F1 un F2 motorlaivu pasaules čempionātā. Taču es neesmu pārliecināts, ka, sasniedzot to visu, man neradīsies citi mērķi un vēlmes. Līdz ar to uzskatu, ka dzīves jēga ir nepārtraukta attīstība un sevis pilnveidošana.”

AIVARS HERMANIS, dvēseles stāvoklis – mūziķis: “1. Nepārtraukt meklēt atbildes uz šo jautājumu. 2. Saprast un realizēt uzdevumu, ko Dievs tev ir iecerējis, dāvājot dzīvību. 3. Iedzīt savu “mazo nagliņu” Lielajā Pasaules mājā.”

MĀRTIŅŠ FREIMANIS, skatuves mākslinieks: “Elementāri. Labāk nožēlot to, ko esi izdarījis, nekā nožēlot to, ko neizdarīji.”

DĀVIS ERNŠTREITS, TV žurnālists: “Būt laimīgam! Darīt to, kas pašam patīk, un atstāt kaut ko paliekošu aiz sevis. Redzēt jēgu tajā, ko tu dari.”

MĀRTIŅŠ ĶIBILDS, reklāmas aģentūras TBWA\Latvija radošais direktors: “Dzīves jēga ir dzīvot tā, lai nekad nevajadzētu aizdomāties – kāda jēga?”

ARTŪRS ŠULCS, seksologs: „Sajūtu pieredze. Dabiskas baudas pieredze. Drošums un pieņemšana, piemēram, mīlestības pieredze, mīlestība pret sevi, citiem un dzīves esamību.”

NILS MUIŽNIEKS, LU Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors: „Esmu kristīgs cilvēks, tāpēc saistu dzīves jēgu ar meklējumiem pēc kontaktiem ar Dievu. No manas ticības izriet, ka par dzīves jēgu uzskatu mīlestību – gan pret ģimeni, gan pret citiem.”

ALEKSANDRS KERČS, hokejists: „Dzīves jēga ir laimē!”

KLĀVS SEDLENIEKS, sociālantropologs: “Kopumā un lielos mērogos – dzīvei nav jēgas. Kāda ir Andromedas miglāja jēga? Nekāda – tas vienkārši pastāv. Tāpat arī cilvēka dzīvei nav nekādas augstākas nozīmes un iemesla. Bioloģiski cilvēks dzīvo tāda paša iemesla dēļ kā muša – lai reproducētu savu DNS, bet pašai reproducēšanai atkal nav nekādas plašākas jēgas. Iedomāties, ka cilvēka dzīve ir kaut kāds augstāks, būtiskāks iemesls, ir tikpat pamatoti, cik uzskatīt, ka rītdienas laiks ir atkarīgs no tā, vai esi izēdis šķīvi. Savukārt tam, ka nav jēgas, nav nozīmes, jo indivīda līmenī jēga ir baudīt (lasi – priecāties par) dzīvi. Šajā līmenī var atrast loti daudz un dažādu jēgu -vairot labo, aizstāvēt taisnību vai īstenot sociālas ekspektācijas. Šīm lietām plašāka jēga nav jāmeklē, manuprāt, pietiek ar to, ka cilvēks pats tās atzīst par labām un patīkamām.”

JĀNIS LAZDĀNS, darbojas poligrāfijas nozarē: “Jēga ir mīlestībā, apstāklī, ka kādu mīli vai esi mīlēts.”

DAILES ZIGIS, blūza mūziķis: “Darīt to, kas tev patīk, jo darbs dara darītāju.”

INTS BEKERS, metālmākslinieks un blūza mūziķis: “Īstenībā jēga katram ir sava, bet svarīgākais ir dzīvot līdzsvarā ar visu tev apkārt esošo.”

JĀNIS LŪSĒNS, komponists: „Dzīves jēga ir dzīvot, dzīvošanā. Kad dzīve beidzas, zūd arī dzīves jēga.”

ANDREJS TĪRMANIS, locis: „Ja tajā visā, ko dari, saskati kādu jēgu, tad var uzskatīt, ka bezjēdzīgu dzīvi nedzīvo!”

NORMUNDS MALNAČS, finansists: „Dzīves jēga ir atrast dzīves jēgu, neskatoties uz materiālās pasaules laicīgumu.”

EDGARS STRANGA, reklāmists: „Saka jau, ka dzīves jēga ir būt laimīgam. Man gan liekas, ka futenei arī nav nekādas vainas.”

KĀRLIS BIKŠUS, SIA VVD Mārketinga komunikācijas projektu vadītājs: “Tā ir mīlestība, visu tuvo cilvēku veselība un pāri visam smaids un laba humora izjūta, neskatoties uz apkārtējām negācijām. Moto – dod virsū, un tad viss notiks un piepildīsies!!!”

JĀNIS BRIZGA, biedrības Zaļā brīvība pārstāvis: “Dzīves jēga noteikti nav steigā un precēs, kas mums vajadzīgas, lai iespaidotu cilvēkus, kuri mums ir vienaldzīgi. Drīzāk tā būtu jāmeklē dzīves daudzveidības un atšķirību baudīšanā, apstājoties un ieraugot to, ko, ar mašīnu braucot, esi vienmēr palaidis garām. Bet citādāk nedomāju, ka mūsu dzīvei šeit ir kāds virsmērķis. Mēs paši esam dzīves sastāvdaļa.”

JĀNIS KUĻINOVSKIS, mājas apgādes kluba http://www.klang.lv direktors: „Manuprāt, tā ir liela laime dzīvē mērķtiecīgi darīt tikai to un tieši tik daudz, lai ikvienu savas dzīves mirkli – gan darbā, gan atpūtā – varu saukt par kvalitatīvi pavadītu laiku. Tā ir manas dzīves jēga!”

VILIPSŌNS, mākslinieks: „Nekādas jēgas nav, tāpēc arī nevajag to meklēt. Tas ir veltīgi zemē nomests laiks, trauki un tā tālāk.”

RIHARDS STRĒĶIS, foto studijas Studio Imagine direktors: „Jēga ir darbos un rezultātos. Būt vajadzīgam. Un jēga ir arī nākotnes sapņos.”

Rietumu sabiedrībās nav daudz citādāk:

“What is the meaning of life? What is our purpose on earth? Sam Harris: “These are some of the great, false questions of religion. We need not answer them—for they are badly posed—but we can live our answers all the same.”

“I think our life lacks any higher meaning at all. It is an utterly meaningless life we live here. I think the Universe has probably come into existence out of nothingness for no reason at all. Then matter has accreted into galaxies, stars and planets out of mathematical rules that also came into existence in the big bang. Life and evolution is then a process governed by randomness and natural selection, it has no higher goal.”

More: http://www.utte.nu/Interests/Philosophy/Metaphysics/MeaninglessnessPurposeLifetask.aspx

My position: These are great but not false questions. They are the questions everyman can and should ask himself. We do need answer them. For my answer I’ll use contemporary science because the science is the only means bringing us possibly close to the reality.” I.V.

Pastāv uzskats, ka modernās sabiedrības ir atmetušas pirmatnējo cilšu ticējumus, reliģijas un daudzus iepriekšējo gadusimtu domāšanas un rīcības šablonus. Bet tā nav. Ir visu pieeju un izpratņu sajaukums. Ir ‘uzskatu brīvība’: reliģijas, māņticība, ‘ekonomikas mācības’, u.t.t.

Piemēram, Latvijas valstij nav pozīcijas galvenajos cilvēka esības jautājumos – kas mēs esam, no kurienes mēs nākam, uz kurieni ejam. Kādas ir vērtības, kas ir atļauts un kas ir aizliegts, un kāpēc. Maija Kūle grāmatā ‘Eirodzīve’:

„Būtu naivi domāt, ka mūsdienu eirodzīvei – arī Latvijas sabiedrībai – ir saistošas tādas tēmas kā morāle, labā un ļaunā kritēriji. Deviņpadsmitais un agrākie gadsimti, kad kristietība vēl valdīja cilvēku prātos, ir pagājuši” (404.lpp.). „Jo vairāk Latvija iekļaujas Eiropas garīgās dzīves norisēs, jo lielākā mērā sabiedrību pārņem tajā valdošais gars. Bet šis gars nes sev līdzi atziņu, ka universāla ētika nav iespējama” (406.lpp.).

Mūsu filozofiem nav risinājumu, nav pozitīvās platformas, ko piedāvāt sabiedrībai: „Universāla dzīves jēga, ko varētu kādam iedot, nepastāv” (179.lpp.)

Lai ieraudzītu dzīves jēgu, mums vajadzēs pacelties pāri savam laikam. Tas nav viegli:  Every man is a creature of the age in which he lives. Very few are able to raise above the ideas of the time. Voltaire.

Šodien Rietumu sabiedrībās dzīves jēgas ieraudzīšanai tuvojas nedaudzi: The world is my country and science is my religion. To learn is my passion and to make the world a better place is my goal. Nikola Danaylov

Līdzīgu domu ir izteicis Richard Dawkins: Our glory as a species is that we can overcome our genetic impulses.

Tiem, kas iedrošinās mācīties jaunus jēdzienus, izveidot jaunus priekšstatus un vērtības, pagājušie gadsimti ar nezināšanu, nesaprašanu, pirmatnējo cilšu ticējumiem un aizspriedumiem ir pagājuši. Jau pagājušā gadsimtā Jānis Grots dzejolī ‘Atziņa’ rakstīja: “Ir vēl tik nākotne, kas pieder jaunām ģintīm, Ak, laimīgie, kas vēl tik rītdien dzims! Tie pacels cilvēku uz atziņām kā klintīm, Kad mūsu laikmets aizmirstībā grims.”

Pašreizējās dzīves jēga, laime, dzīves kvalitāte – tie ir saistīti jēdzieni, kas veido vienu veselumu – indivīda dzīvi, kura tikai šauram skatījumam ir bez nozīmes un beidzas ar indivīda nāvi. Īsetnībā mēs katrs veidojam cilvēces nākotni, un gadījums ir ielicis mūsu matērijā iespēju izveidot nemirstīgu cilvēci, kura izveidos Visuma apziņu.

Mūsu smadzenes ir iemācījušās pasargāt indivīdu no izdzīvošanas instinkta radītajām šausmām, piedāvājot  pieņemt iepriekšējās paaudzēs sagatavotu mierinājumu: ir Dievs un paradīze un mēs dzīvosim mūžīgi. Mēs zinām daudzus šādus smadzeņu ‘paņēmienus’, kuru galvenais uzdevums ir nevis iedot savam saimniekam īstenības modeli, bet – samazināt viņa ciešanas un  pasargāt no bojāejas.

Šīs izjūtas, šīs bailes varbūt ir galvenais iemesls, kādēļ daudzi cilvēki savu dzīvi nodzīvo šī smadzeņu radītā komforta apstākļos. Šo komfortu pastiprina Homo sapiens tūkstošiem paaudžu laikā izveidotā vajadzība pēc svētuma un jēgas, pēc kaut kā lielāka un augstāka par ikdienu un mums pašiem. Tā ir vajadzība, kuras apmierināšana rada neikdienišķu pacilātību, kosmiska, visaptveroša svētuma, sakārtotības un iekšējas tīrības sajūtu. Šīs vajadzības vairāk vai mazāk daļēja un apzinātu apmierināšanu cilvēki atrod daudzās nodarbēs: jogas vingrinājumos, mākslas darbu radīšanā un saņemšanā un vispārīgāk – aktīvā darbībā kādas sociālās grupas un visas sabiedrības labā.

Šodien, izmantojot pēdējo gadu desmitu jaunās zinātnes atziņas, mēs varam sākt saprast un veidot sevi un savu sabiedrību.

Evolūcija mūsu smadzenes izveidojusi tā, ka dzīves kvalitāte mērāma ar katra indivīda vairāk vai mazāk izkopto vajadzību piepildījumu. Nākotnes būtnēm šīs vajadzības būs daudz plašākas un nozīmīgākas, to piepildīšana sagādās gandarījumu, sakārtotības sajūtu un apmierinājumu, bet evolūcijas gadījuma notikumu ieliktie paradoksi, novirzes un patoloģijas būs samazinātas vai izdzēstas.

Šodien, pašlaik galvenais ir subjektīvais vērtējums, paša indivīda sajūta, vai viņš ir laimīgs. Lai to sasniegtu, jāiemācās izkopt un piepildīt lielas vajadzības. Evolūcijas veidoto smadzeņu darbības īpatnību un nepilnību dēļ tas nav viegls uzdevums, bet nav arī nesasniedzams. Ja saprot, kā smadzenes darbojas un kā laimes sajūta veidojas.

Mūsdienu zinātne katram domājošam cilvēkam dod skaidru, uz novērojumiem un faktiem balstītu priekšstatu par Visuma, komplicētības un dzīvības izcelsmi, par mūsu vērtībām un Homo sapiens uzdevumu un esības jēgu.

Plašs skatījums: 

Plašā skatījumā, Homo sapiens un Zemes dzīvības evolūcijas mērogā, mēs esam īslaicīgi un pārejoši. Un šķietami maznozīmīgi. Bet tikai plašs skatījums ļauj ieraudzīt mūsu esības jēgu un galvenos likumus.

Ja tas mums izdosies, tad mēs pārnesīsim savu apziņu uz stabilāku un drošāku fizikālo (silīcija vai oglekļa) vidi, izveidosim tūkstošiem reizes augstāku intelektu un daudz pilnīgāku dzīvi un emocijas, un dzīvosim mūžīgi. Atlikušais Saules mūžs (vairāki miljardi gadu) ir pilnīgi pietiekošs, lai to paveiktu. Novērojumi rāda, ka mēs esam vienīgās sevi apzinošās būtnes mūsu novērojumiem pieejamā Visuma daļā. Visuma matērijas mēģinājums sevi apzināties. 

Mūsu esības jēga, atbildība un uzdevums ir palīdzēt cilvēcei izvairīties no draudošām katastrofām vai bojāejas un nest tālāk šīs dzīvības lāpu. Saglabāt un nodot tālāk, augstāks uzdevums nav iespējams.

 Vairāk: 

http://www.colorado.edu/philosophy/vstenger/VWeb/Home.

html,https://groups.google.com/forum/?hl=en#!forum/atvoid

www.artificialintelligence.lv

About basicrulesoflife

Year 1935. Interests: Contemporary society problems, quality of life, happiness, understanding and changing ourselves - everything based on scientific evidence. Artificial Intelligence Foundation Latvia, http://www.artificialintelligence.lv Editor.
This entry was posted in All Posts, Happiness and Quality of Life, Values and Sense of Life. Bookmark the permalink.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s