Ceļi, kurus izvēlamies

Šeit padomāsim par trim informācijas avotiem, kas nosaka cilvēku rīcību. Tie ir:

1. Ģenētiskais mantojums, potences un tendences, un to izkopšana dzīves laikā.

2. Ārējās pasaules modeļi, kas ļauj saprast ārējās pasaules notikumus. Saprast nozīmē izmantot, lietot kādu modeli jeb teoriju, kas skaidro un ļauj paredzēt apkārtējās vides reakcijas, to, kas ar mums notiks, ja mēs rīkosimies tā vai citādi.

3. No vietējās kultūras un sociālās vides aizgūti un bieži neapzināti lietoti vērtību un izturēšanās šabloni.

Fakts, ka tūkstošiem paaudžu laikā cilvēces domātājiem nav izdevies iemācīt nākošās paaudzes indivīdus nodzīvot labākas, veiksmīgākas un laimīgākas dzīves, liecina, ka mūsu zināšanas par sevi ir nepietiekošas vai nepareizas, un ka mēs, cilvēki, slikti mācāmies no citu un arī no savām kļūdām. Palūkojieties tik uz žurnāla ‘Ievas stāsti’ , uz latviešu mākslinieku, rakstnieku, dzejnieku, aktieu, dziedātāju un citu ievērojamu cilvēku dzīves aprakstiem – cik indivīdu, tik dažādu līkloču, un tikai nedaudzi par sevi var teikt: “Es nodzīvoju sakarīgu un piepildītu dzīvi, es biju un esmu laimīgs”.

Vai šajā virzienā kaut ko var labot, vai arī mēs, cilvēki, turpināsim tā dzīvot? Skrienot un cīnoties, cerot un cenšoties, darot un kļūdoties, šķirot vairāk nekā pusi noslēgto laulību, meklējot un tiecoties, un mūža beigās pasakot, kā daudzi mūsu kultūras cilvēki:  “Nav dzīvei jēgas. Nav nekādas”.

Radikāli mainīt? Nē, noteikti nē. Bet, es domāju, ka, izmantojot pēdējo gadu desmitu zināšanas par mūsu izcelsmi, smadzenēm un sabiedrību, katrs indivīds var visai būtiski pacelties pāri sava ģenētiskā mantojuma potencēm un apkārtējās vides iespaidam. Kaut arī Voltērs rakstīja, ka “katrs cilvēks ir sava laikmeta veidojums, un tikai nedaudziem izdodas pacelties tam pāri”, šodien tas ir iespējams vairāk, nekā Voltēra laikā.

Vēl par mūsu rīcību var teikt, ka mūsu rīcības izvēle notiek plašā (sevis, savas rīcības) apzināšanās diapazonā: sākot ar to, ka darām un nedomājam, darām automātiski un domājam pēc tam, līdz otrai galējībai – domājam, apšaubām, vēlreiz domājam, un beidzot pieņemam lēmumu. Vai – nepieņemam nemaz, vienkārši – ļaujam visam notikt.

Tā vispārīgi var teikt, ka mūsu veiksme, mūsu panākumi ir atkarīgi no tā, cik adekvātus, realitātei atbilstošus lēmumus mēs pieņemam, jeb – rīkojamies optimāli, atbilstoši īstenībai. Lai spētu tā darīt, ir absolūti nepieciešams zināt, saprast, kā tā ‘īstenība’ darbojas, kas ar mums notiks, ja mēs rīkosimies tā vai citādi. Zinātnieki saka, ka mums ir nepieciešamas pareizas teorijas jeb īstenības modeļi, jo tikai tad mēs varam paredzēt, prognozēt to, kas ar mums notiks. Un izvēlēties sev piemērotu rīcību. Tas tā vienkārši un skaisti skan: ‘izvēlēties pareizu rīcību’, bet to nemaz nav tik viegli izdarīt. Problēma ir tā, ka mēs izvēli izdarām, balstoties uz dzīves laikā izveidotiem vērtību sakārtojumiem, kas saka, kas ir labi un pareizi, un kas ir nepareizi. Ja šie vērtību sakārtojumi mums dod tādas ‘rekomendācijas’ (tā vajaga, tā ir pareizi, vai arī otrādi – tā nedrīkst darīt), kas turpmākajā dzīvē sagādā zaudējumus un ciešanas, tad par tiem saka, ka tie ‘neatbilst realitātei’, tie mūs ir maldinājuši. Piemēram, ja kāds cilvēks pieņem lēmumu par precēšanos, galvenokārt balstoties uz to, ka viņa Zodiaka zīme sakrīt ar partnera zīmi, tad šim iemeslam gan maz sakara ar īstenību. Vai arī, piemēram, kāds cilvēks notic savu limbisko smadzeņu spēlētajai ‘sirēnas dziesmai’, meklē dzīvesbiedru internetā, sarakstās un sarunājas ar viņu, sarunā jau tikties Eiropā, izpalīdz iemīļotajam tālajam cilvēkam grūtā brīdī (samaksā 400.000 Eiro), un beigās izrādās, ka viņš kritis par internetā darbojošas krāpnieku bandas upuri.

Atgriežoties pie ārējās pasaules modeļiem (mākslīgā intelekta pētnieks Jeff Hawkins grāmatā ‘On Intelligence’ raksta, ka priekš galvaskausā ieslēgtajām smadzenēm mūsu ķermenis arī ir ārējā pasaule), mēs ieraugām milzīgu nepieciešamību un mazāku, no mūsu izglītības, apdāvinātības un ārējiem apstākļiem atkarīgu spēju sevi saprast, ‘redzēt no malas’, vai, kā zinātnieki saka, spēju ‘izveidot realitātei atbilstošus ārējās pasaules modeļus’. Mēs zinām, ka šī spēja (saprast ārējo pasauli un sevi) lielāka ir tiem, kas ir daudz mācījušies, kam ir plaša izglītība. Bet – ne tikai. Kā visas spējas, arī šī ir atkarīga no apdāvinātības. Protams, apdāvinātība nevienam neiedod spēju zināt angļu vai franču valodu, bet tā iedod patiku un spēju mācīties, un gandarījumu par šīs vajadzības piepildīšanu.

Tādēļ varam teikt, ka izmisumam un bezcerībai šajā jautājumā nav vietas. Ja  kāds grib apgūt spēju mazliet mazāk kļūdīties, tad katram ir iespējams sākt uz sevi ‘skatīties no malas’, novērot, sākt saprast un veidot. Jā, tieši tā raksta ASV psihoterapeits Dr. Daniel J. Siegel grāmatā ‘Mindsight, the New Science of Personal Transformation’. Grāmata ir iztulkota latviski, cerams, ka tiks arī uzdrukāta.

Internetā pieejami daudzi ieteikumi, mācības, grāmatas un nodarbības. Stephen Hawking grāmatā ‘Universe in a Nutshell’ raksta, ka no visa, kas publicēts zinātnē, 90% ir ‘trash’ (atkritumi). Mums nav pamata domāt, ka masu patēriņa piedāvājumos ir labāk. Tādēļ katra meklētāja uzdevums ir rūpīgi, nesteidzoties, jautājot, pārdomājot un apšaubot, atrast un izvēlēties sev piemēroto – to, kas ir kaut cik tuvu īstenībai. Es saku smaidot: par ko var cerēt, ka tas ir tuvu īstenībai. Pie pēdējā IMHO (angliski – in my humble opinion – manā pazemīgā skatījumā) pieder  Anša Stabinga vietne http://psih.lv/raksti/page/2/ un tajā norādītās sevis apzināšanās nodarbības. I.V.

About basicrulesoflife

Year 1935. Interests: Contemporary society problems, quality of life, happiness, understanding and changing ourselves - everything based on scientific evidence. Artificial Intelligence Foundation Latvia, http://www.artificialintelligence.lv Editor.
This entry was posted in All Posts, Happiness and Quality of Life, Understand and Manage Ourselves. Bookmark the permalink.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s