Grāmata par kapitālisma uzbūvi, būtību, attīstību un vēsturi

http://www.rusinst.ru/docs/books/V.Yu.Katasonov-Kapitalizm.pdf

https://infoagentura.wordpress.com/2013/08/20/gramata-par-kapitalisma-uzbuvi-butibu-attistibu-un-vesturi/

Šai grāmatā autors sev ir uzstādījis mērķi apdomāt esošās kapitālistiskās sabiedrības uzbūves un attīstības tendences. Pirmkārt šai ziņā ir domāta tā sabiedrība, kura vairākus gadsimtus atpakaļ izveidojās Rietumu valstīs (t.s. „zelta miljarda” valstīs). Bez tam tā ir sabiedrība, kurā pašreiz dzīvo pasaules iedzīvotāju nospiedošais vairākums ārpus t.s. ”zelta miljarda” zonas. Visbeidzot, tā ir sabiedrība, kura vairāk kā divdesmit gadus atpakaļ sāka veidoties Krievijā [arī Latvijā] uz padomju sociālisma gruvešiem.

Pasaules valstis šodien ievērojami atšķiras savā starpā pēc dzīves līmeņa, ekonomikas struktūras, pēc politiskās uzbūves, pēc valdošajām reliģijām un pēc daudziem citiem raksturlielumiem. Tai pat laikā visām viņām ir daži kopēji notiekošo procesu būtību raksturojoši raksturlielumi, kas ļauj apgalvot, ka šīs valstis pieder pie vienas sociālekonomiskās iekārtas tipa. Šis sabiedriskās iekārtas tips literatūrā tiek apzīmēts ar dažādiem terminiem: buržuāziska iekārta, kapitālisms, tirgus ekonomika utt. Pie tam lielākajā daļā darbu galvenā uzmanība tiek veltīta tieši šīs sabiedriskās iekārtas sociāli – ekonomiskajām īpatnībām: privātīpašuma dominantei  ražošanas līdzekļu īpatsvarā, ekonomiskās darbības orientācijai uz peļņas gūšanu, konkurencei kā sabiedrības virzošajam spēkam, tirgum kā galvenajam ekonomikas regulatoram utt. Neapšaubāmi, kapitālisma sociāli-ekonomiskie jautājumi ir svarīgi, virspusē esoši, katru sabiedrības locekli tieši skaroši jautājumi. Tomēr tā ir, runājot līdzībās, „koka” redzamā daļa.

Tomēr ir arī cita, ne pārāk redzama, tai pat laikā īpaši būtiska kapitālistiskās sabiedrības daļa – garīgi – reliģiskā sfēra. Tas ir šī sabiedrības tipa „sakne”, kurā ir ieprogrammēta  visa „koka” attīstība, stumbra, zaru, lapu, ziedu un gala beigās arī augļu formēšanās.  Zinot „sakņu” izcelšanos, mēs spēsim izprast kādi „ziedi” un kādi „augļi” parādīsies „kokam”, ko saucam par „kapitālismu” („buržuāzisko iekārtu”, „tirgus ekonomiku” utt.)

Šai darbā ir veikts mēģinājums apskatīt kapitālisma „koku” visā viņa pilnībā: ne tikai, redzamo virszemes daļu, bet arī neredzamo, šīs sabiedrības „sakni” veidojošo daļu. Tieši tāpēc mēs piedāvājam terminu „naudas civilizācija” ar kuru saprotam kapitālisma „koku” kā šī sabiedrības tipa sociāli-ekonomisko, politiski-tiesisko, kultūras un garīgi-reliģisko sfēru vienību.    Pie tam noteicošā ir tieši garīgi-reliģiskā sfēra, kas ir kapitālisma „sakne”.

Vēl viena šī darba īpatnība ir, ka mēs neapskatām „naudas civilizāciju” kā kādu jaunu parādību cilvēces vēsturē. Izdalot šīs sabiedriskās iekārtas galvenās atslēgpazīmes, mēs nonākam līdz secinājumam, ka „naudas civilizācija” eksistēja jau seno laiku vēstures periodā. Principā katrā sabiedrībā eksistē „naudas civilizācijas” „vīruss”. Sabiedrībās ar labi funkcionējošu  imūnsistēmu šis „vīruss” tiek neitralizēts. Savukārt sabiedrībās ar vāju „imūnsistēmu” tas sāk strauji attīstīties, iekļūstot visās sociālā organisma daļās un gala beigās uzbrūkot arī pašai „imūnsistēmai”. Atliek tikai piebilst, ka ar „imūnsistēmu” mēs saprotam sabiedrības tikumisko (morālo) stāvokli, kuru savukārt nosaka garīgi – reliģiskais stāvoklis.

Tāpat ir jāizskaidro kādēļ terminā „naudas civilizācija” mēs izmantojam vārdu „naudas”, jo varēja taču teikt, piemēram, „kapitālistiskā civilizācija”. Plaši pieejamajā literatūrā par kapitālismu pilnīgi pareizi liela uzmanība tiek pievērsta atslēgtermina „kapitāls” noskaidrošanai, no kura arī ir cēlies nosaukums „kapitālisms”. Šai ziņā tiek apskatītas trīs galvenās kapitāla formas: ražošanas, preču un naudas. Tomēr 99 gadījumos no 100 šo darbu autori šīs trīs kapitāla formas parāda kā vienādi nozīmīgas. Mēs savukārt apgalvojam, ka no trim kapitāla formām naudas kapitāls ir galvenais un tas neizbēgami pakļauj sev preču un ražošanas kapitālu. Tāpēc no ekonomiskā redzes viedokļa runa ir par naudas kapitālismu. Savukārt naudas kapitālisms eksistē „naudas civilizācijas” kontekstā.

Naudas kapitālisms pārsvarā eksistē kā augļošanas kapitālisms [augļošana – naudas aizdošana, pieprasot atdot parāda summu kopā ar t.s. „procentiem „ – papildus naudas summu, kas sastāda noteiktu daļu (procentu) no aizņemtās summas]. T.i. naudas kapitāls balstās uz dažādām aizdevumu operācijām, kuras paredz noteikta procenta maksājuma ieturēšanu.  Darbā liela uzmanība ir pievērsta augļošanas darbībām, pie tam, tiek uzskatāmi parādīts, ka šāda tipa darbības ir pretrunā ar cilvēces garīgi-reliģiskās dzīves normām.

Aizliegums nodarboties ar augļošanu eksistē daudzās reliģijās, tai skaitā arī kristietībā. Svētajos rakstos (Bībelē) vairākkārtīgi ir minēts par aizliegumu ieturēt procentu, attiecīgi to var uzskatīt par vienu no Dieva „mazajiem” baušļiem. Šī baušļa pārkāpums, nepārspīlējot, neizbēgami ved pie pamatbaušļu pārkāpšanas:  melošanas, zagšanas, nogalināšanas utt. No šī „mazā” baušļa pārkāpšanas sākumā atsevišķu cilvēku dzīve, bet pēc tam visas sabiedrības dzīve kļūst neizturama: rodas kari, krīzes, revolūcijas, cilvēki nogalina viens otru un degradējas gan fiziskā, gan arī garīgi-tikumiski. No pudeles izlaistais džins (aizdevuma procents) rada tādas sekas, kas dod triecienus arī pa tiem, kuri šo džinu no pudeles izlaida – pa pašiem augļotājiem. Un šeit mēs nemaz nerunājām par to sodu, kas sagaida augļotājus pēc šīs zemes dzīves beigām.  Mūsu senči saprata, ka aizdevuma procenta ieturēšana nav nekāds „mazais” bauslis, ja reiz augļotājus sodīja tikpat stingri kā slepkavas – ar nāvessodu.

Visiem cilvēkiem, kuri ne līdz galam ir pazaudējuši sirdsapziņu un veselo saprātu, jāsaprot, ka augļošana ir liels grēks ne tikai no Svēto rakstu skatu punkta.  To, ka tas tā ir, noklīdušās avis (nezinošie un nesaprotošie cilvēki) var pārliecināties pēc ar noteiktu regularitāti viņiem sūtītiem „signāliem”. Pašreizējā ekonomiskā krīze ir viens no šādiem signāliem, bet pēc būtības tā ir sabiedrības tiesāšana, jo krīze tulkojumā no grieķu valodas nozīmē arī „tiesu” (tiesas lēmumu). Tāpēc aizdevuma procentu droši var saukt par „procentu par kuru pienākas tiesas sods” [krievu valodas vārdu spēle: суд – ссудный процент – подсудный процент]: tas neizbēgami rada krīzi, pie tam ne tikai ekonomikā, bet arī politikā, sociālās attiecībās, garīgajā dzīvē. Šī tiesa un šis sods ir nevis pār kādu atsevišķu cilvēku, bet gan pār visu sabiedrību, kurā Dieva vietu ir ieņēmusi nauda un par „dzīves saimniekiem” ir kļuvuši augļotāji, kuri mūsdienās tiek saukti „pieklājīgā” vārdā „baņķieri”.

Mūsdienās jau pietiekami daudz cilvēku sāk nojaust un saprast, ka krīzes būtība ir aizdevuma procents. Bet, ja skatāmies dziļāk, tad problēmas būtība ir to cilvēku sirdīs, kuri nespēja izturēt mantkārības kārdinājumu. Mantkārībai ir daudz izpausmju, bet, kā uzskatīja  Vecās derības pravieši un kristietības Svētie tēvi, augļošana ir viena no pretīgākajām mantkārības formām.  Aizdevuma procents līdzinās vīrusam, kurš iznīcina cilvēka miesu un garu, attiecības ar citiem cilvēkiem , rada melus, vardarbību, slepkavības un citus smagus noziegumus. Aizdevuma procents tāpat iznīcina dabu un cilvēka paša radīto dzīves vidi, jeb viņa māju plašākā šī vārda izpratnē, ko apzīmē ar vārdu ekonomika (tulkojumā no grieķu valodas – mājsaimniecība [oikos = māja, nomia = likums]).

Te es gribētu atsaukties uz Jaunās derības kalnu sprediķi …

Marksa mācībā sabiedrības bāze ir ražošanas attiecības, bet virsbūve – māksla, kultūra, izglītība, filosofija. Autors to apgriezis kājām gaisā, viņš paziņo, ka 

“sociāli-ekonomiskie jautājumi ir svarīgi, virspusē esoši, bet tomēr tā ir, runājot līdzībās, „koka” redzamā daļa. Ir arī cita, ne pārāk redzama, tai pat laikā īpaši būtiska kapitālistiskās sabiedrības daļa – garīgi – reliģiskā sfēra.   Pie tam noteicošā ir tieši garīgi-reliģiskā sfēra, kas ir kapitālisma „sakne”. ” Kur tas ir pierādīts? Zinātniskas publikācijas? 

Tas ir neordinārs apgalvojums, mēs zinām, ka zinātnē neordināri izteikumi prasa neordinārus pierādījumus. Tādu darbā nav.  Mēs zinām, ka cilvēka esību nosaka fizikālie apstākļi, un cilvēka apziņa ir tiešā veidā atkarīga no fizikālās esības. Mēs zinām, ka vispirms pirmatnējo cilšu cilvēki savāc augļus un iegūst medījumu, pēc tam gatavo ēdienu, mājokļus un apģērbu, un pēc tam dejo un dzied. Un pielūdz dievus. Sabiedriskās attiecības, kultūra ir virspusē, sabiedrisko attiecību bāze ir materiālo labumu iegūšanas process, un tas veido attiecības starp cilvēkiem. Mēs zinām, ka šodien, bez lielas reklāmas un skaļiem paziņojumiem t.s. kapitālisma pasaulē darba ražīgums pēdējos 50 gados palielinājiies no 2-3 reizes (cilvēku apmācībā) līdz 200-300 reizēm (cilvēku saziņā, informācijas apmaiņā, masveida priekšmetu ražošanā). To Markss sauc par galveno progresa rādītāju. Šodien mūsu priekšstati par progresu ir stipri citādi, bet galvenais Marksa mācībā paliek – pamats ir materiālo labumu ražošana un sadale. Kapitālismā šī sistēma nav laba, bet tā ir vienīgā mums zināmā, kura mums iedevusi tādu darba ražīgumu. Autors pamatoti nosoda kapitālisma ‘augļošanas sistēmu’, bet tās vietā labākus risinājumus nemin.

Lai es nepiederētu pie tiem, kas prot citus kritizēt, bet neprot pateikt, kā ir labāk, kā ir pareizi, mēģināšu izteikt dažas domas par cilvēku sabiedrību ekonomiku. 

1. Galvenais sabiedrības attīstībā tomēr paliek darba ražīgums. 

2. Sabiedrisko attiecību sistēmai jābūt atbilstošai reālai cilvēka dabai. Tas nozīmē, ka cilvēks labāk strādā, ja sabiedriskie mudinātājfaktori sakrīt ar viņa iekšējām ģenētiski mantotajām vajadzībām. Citiem vārdiem – sacensība (sevis apliecināšanā sociālā grupā) ir viena no galvenajām ģenētiski mantotajām dziņām. Vēl pie ģenētiskā mantojuma var pieskaitīt Homo sapiens vēlmi ņemt arī tad, kad tas izdzīvošanas nodrošināšanai nav vajadzīgs. Cilvēka dabai (tātad – realitātei) atbilstošas un taisnības, progresu veicinošas sistēmas izveidošana nav viegls uzdevums, mēs zinām, ka lielākajā daļā kapitālistisko valstu sadales sistēmas ir kļuvušas kroplīgas un pat progresu bremzējošas, bet šis uzdevums pašlaik atrisināms tikai hipotēžu līmenī. Hipotēžu līmenī – tas nozīmē, ka mēs spējam noformulēt likumus un principus, pēc kuriem būtu jārīkojas (lai cilvēce izdzīvotu), bet ar paziņojumiem mēs nespējam izmainīt esošo stāvokli, notiekošo. Tieši pēdējais ir visgrūtākais, un tas ir zinātnes uzdevums.

3. Reliģija, filosofija, māksla, mūsu vērtības un zinātne ir fizikālās esības virsbūve. 

4. Skarbo, nesaudzīgo, primātu instinktiem atbilstošo kapitālisma sistēmu jāuzrauga, jāregulē, jāierobežo ar apzināti izvēlētiem likumiem. Citiem vārdiem, jāveido tāda likumdošana (virsbūve), kura visiem sabiedrības locekļiem dod vienādas iespējas, bet padara neizdevīgu jebkādu uzkundzēšanos vai izmantošanu. Vēl citiem vārdiem, sabiedrībā jāierobežo jebkādas finansu operācijas, kuras nerada sabiedrībai derīgu produktu. Jāveido smalks balanss starp cilvēka dabu un sabiedrības noteiktajiem ierobežojumiem. Tas nav viegls uzdevums. 

5. To visu ir iespējams paveikt, nevēršoties nedz pie reliģijas, nedz pie esošā nosodīšanas. Vienkārši, saprotot un pieņemot, ka mēs, cilvēki, esam tādi, kādus mūs līdzšinējā evolūcija izveidojusi, un mēs pie tā neesam vainīgi. Mums tikai jādomā, kā labot sevi un veidot savu sabiedrību. 

6. Vēl var teikt tā: nav svarīgi, kā sauc sistēmu, bet galvenais ir jāievēro: cilvēku sabiedrību jāveido, balstoties uz realitāti, t.i., balstoties uz tādām īpašībām, kādas cilvēkiem ir, un, balstoties uz tādiem apstākļiem, kādi mums šodien ir.  I.V. 

About basicrulesoflife

Year 1935. Interests: Contemporary society problems, quality of life, happiness, understanding and changing ourselves - everything based on scientific evidence. Artificial Intelligence Foundation Latvia, http://www.artificialintelligence.lv Editor.
This entry was posted in All Posts, Economics and Politics. Bookmark the permalink.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s