Bērni līdz 12 gadiem, lietojot audio-vizuālās ierīces (TV, datorus, mobilos telefonus), var atpalikt attīstībā

Man ir meita. Līzei ir 3 gadi un viņai ļoti patīk planšešdators, uz kura jebkurā mirklī var paskatīties viņas iemīļoto “Cūciņu Pepu”. Es tajā nesaskatu neko sliktu, vēl jo vairāk tādēļ, ka šī multene ir dzīvespriecīga un pamācoša. Man šķiet, ka tāds kontents attīsta meitai pozitīvas īpašības un māca ko jaunu. Un protams, ko tur slēpt, pozitīvā hruša uz laiku saista mūsu enerģijas pārpilnās laimes uzmanību un dod mums ar sievu mirkli atelpas. Šķiet, ka visi ģimenē no tā esam tikai ieguvēji.

Tomēr šāds mans uzskats tika stipri iedragāts, kad es izlasīju amerikāņu pediatres Krisas Rouvenas (Cris Rowan) 2014.gada rakstu “10 Reasons Why Handheld Devices Should Be Banned for Children Under the Age of 12” , kurā ir izklāstīta mūsdienu audio-vizuālo tehnoloģiju ietekme uz bērnu attīstību. Piedāvāju jums iepazīties ar autores secinājumiem (10 iemesliem, kādēļ aizliegt bērniem līdz 12 gadu vecumam lietot audio-vizuālās ierīces), kuri ir tik “neērti” tādiem neideāliem vecākiem kā es.

1.Nepareiza smadzeņu stimulācija

Mazuļa smadzenes no dzimšanas līdz divu gadu vecumam palielinās divas reizes un pēc tam turpina augt līdz 21 gada vecumam. Agrīnā vecumā smadzeņu attīstību nosaka ārējās vides kairinājumi vai arī to trūkums. Kā rāda pētījumi, pārmērīga smadzeņu stimulēšana ar gadžetu, interneta un TV iedarbību rada kognitīvās aiztures, paaugstinātu impulsivitāti un samazina pašregulācijas spējas.

2.Attīstības aizture

Statiska laika pavadīšana ir saistīta ar kustību trūkumu, kas var novest līdz atpalikšanai fiziskā un prāta attīstībā. Šī problēma ir kļuvusi acīmredzama ASV, kur katrs trešais bērns, uzsākot skolas gaitas, ir ar attīstības traucējumiem, kas uzskatāmi atspoguļojas tā sekmēs. Kustīgums savukārt uzlabo uzmanību un spējas iepazīt jauno. Zinātnieki apgalvo, ka audio-vizuālo ierīču izmantošana kaitē bērnu attīstībai un negatīvi ietekmē viņu mācīties spēju.

5.Psihiskās slimības

Daudzi pētnieki velk tiešas paralēles starp videospēlēm, internetu, televīziju un negatīvo ietekmi uz jaunatnes psihi. Tā spēļumānija kļūst par neapmierinātības ar dzīvi iemeslu, palielina trauksmainumu un pastiprina depresiju. Savukārt internets izraisa ieraušanos sevī un attīsta fobijas. Šo sarakstu droši var papildināt ar bipolāriem traucējumiem (bipolar disorder), psihozēm, novirzēm uzvedībā, autismu un pieķeršanās traucējumiem (tas ir emocionālā kontakta ar vecākiem traucējumi). Katrs sestais bērns Kanādā ir ar psihiskām problēmām, kuras ārstējas tikai ar spēcīgiem psihotropiem medikamentiem.

6.Agresivitāte

Te ir jāatkārto jau sen zināma patiesība: vardarbība TV ekrānos un kompjūterspēlēs atrod iespēju izpausties arī reālajā dzīvē. Pavērojiet cik bieža mūsdienu mēdijos, filmās un TV pārraidēs ir fiziskā un seksuālā vardarbība: sekss, pazemošana, spīdzināšanas, mocības, slepkavības. TV, nežēlīgas videospēles un internets var izsaukt bērna agresiju. Noskatoties to visu bērns iegūst uzvedības modeļus, ko viņš var realizēt savā apkārtējā vidē. Un, kas nav mazbūtiski, daudzi pētījumi parāda, ka vardarbībai no ekrāniem var būt gan īstermiņa, gan ilgtermiņa efekts, tas ir, šādi izraisīta agresija var izpausties nebūt ne uzreiz.

7.Digitālā plānprātība

Zinātniskie novērojumi pierāda, ka aizraušanās ar televizoru vecumā no viena līdz trīs gadiem noved pie uzmanības koncentrēšanas problēmām uz septiņu gadu vecumu. Bērni, kuri nespēj koncentrēties, zaudē iespēju kaut ko uzzināt un atcerēties. Pastāvīga un ātra informācijas plūsma noved pie galvas smadzeņu izmaiņām, bet pēc tam arī pie plānprātības – izziņas spēju samazināšanās ar agrāk iegūto zināšanu zudumu un praktisku nespēju vai apgrūtinājumu apgūt jaunas iemaņas.

8.Atkarība

Jo biežāk vecāki skatās e-pastu, [truli tup feisbukos, tviteros un tamlīdzīgās lapelēs], šauj monstrus un bezjēgā blenž seriālus, jo vairāk viņi attālinās no saviem bērniem. Vecāku uzmanības trūkums bieži tiek kompensēts ar tām pašām audio-vizuālajām ierīcēm. Atsevišķos gadījumos bērns kļūst patoloģiski atkarīgs no portatīvām iekārtām, interneta un televīzijas. Katrs vienpadsmitais bērns vecumā no 8 līdz 18 gadiem ir “digitālais narkomāns”.

10.Nepastāvība, nestabilitāte, pārmērīgs mainīgums

Pasaulē, kurā bērni tiek audzināti un izglītoti ar audiovizuālo tehnoloģiju palīdzību, nav stabilitātes. Bērni ir mūsu nākotne, bet nav nekādas nākotnes bērniem, kuri ir pārmēru tehnoloģizēti.

https://infoagentura.wordpress.com/2015/06/04/berni-lidz-12-gadiem-lietojot-audio-vizualas-ierices-tv-datorus-mobilos-telefonus-var-atpalikt-attistiba/

About basicrulesoflife

Year 1935. Interests: Contemporary society problems, quality of life, happiness, understanding and changing ourselves - everything based on scientific evidence. Artificial Intelligence Foundation Latvia, http://www.artificialintelligence.lv Editor.
This entry was posted in All Posts, Contemporary Society Problems. Bookmark the permalink.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s