Par ekonomikas nacionalizāciju: Sergeja Glazjeva priekšlikumi

https://infoagentura.wordpress.com/2015/09/22/par-ekonomikas-nacionalizaciju-sergeja-glazjeva-priekslikumi/

Nepieciešams “nacionalizēt ekonomiku” – tāda ir galvenā Krievijas prezidenta padomnieka ekonomikas jautājumos Sergeja Glazjeva ziņojuma doma, ko viņš 2015.gada 15.septembrī nolasīja Krievijas drošības padomes Starpnozaru komitejā. Lai gan autora dotais ziņojuma nosaukums ir “Par neatliekamiem Krievijas drošību stiprinošiem pasākumiem“, publika to jau nosauca par ziņojumu “Kā nezaudēt karu?”

Sākt to autors piedāvā ar valsts valūtas aktīvu izvešanu no ārvalstu ietekmes zonas. Līdzekļus, kuri ir ieguldīti ārzemju valsts obligācijās (ASV un citu valstu, kuras realizē Krievijai nedraudzīgu politiku), ir jāizņem un jāinvestē zeltā, Eirāzijas ekonomiskās savienības, BRICS un Šanhajas sadarbības organizācijas dalībvalstu vērtspapīros, starptautiskās organizācijās ar Krievijas dalību, kā arī Krievijas eksportu atbalstošas infrastruktūras paplašināšanā.

Galvenā problēma ir darba ražīgums jeb t.s. ‘produktivitāte’. Ja ieguldījumi paša valsts ražošanā dos lielākus peļņas procentus kā ieguldījumi ārzemēs, tas notiks automātiski – bez jelkāda valsts uzaicinājuma vai likumiem un aizliegumiem. Pēdējie ir vajadzīgi tikai tad, ja ieguldījums ‘pašu mājās’ dod mazāku peļņu, nekā ieguldījums ārzemēs. Naudas ieguldījums ārzemēs dod lielāku peļņu tad, ja tur: 1) ir augstāks darba ražīgums vai 2) ir mazāki nodokļi vai no tiem izdodas izvairīties vispār. Redzam, ka autors piedāvā Krievijas ekonomikā  likvidēt pašregulēšanos un ieviest ar likumu paredzētus, pieprasītus, bet dalībniekiem neizdevīgus spēles noteikumus. 

lai nodrošinātu paplašinātus atražošanas procesus, nepieciešams atteikties no ārējas kreditēšanas un pāriet uz kreditēšanu no iekšējiem avotiem, pie kuriem tiek pieskaitīti arī līdzekļi, kuri agrāk glabājās ārvalstīs. Privātām kompānijām, kuras saņem valsts atbalstu, tiek piedāvāts ieviest “saistības valsts priekšā saražot produktus (vai sniegt pakalpojumus) noteiktā apjomā, noteiktos termiņos un pa noteiktām cenām.” Šo saistību neizpildes gadījumā šādām kompānijām tiks uzlikts parāds valstij “nesaražotās produkcijas vērtības apmērā”. Faktiski runa iet par valsts pasūtījuma prakses paplašināšanu kopā ar zemu procentu valsts kredītiem. Acīmredzot “tirgus neredzamās rokas” darbības rezultāts nevar tikt atzīts par veiksmīgu.

Atteikties no ārējās kreditēšanas nozīmē arī atteikšanos no modernākām tehnoloģijām (kādu Krievijai nav), kuras nāk kopā ar kreditēšanu un, protams, nodrošina maksimāli iespējamo peļņu. 

Par jaunā tipa ekonomikas subjektiem jākļūst pārsvarā “nacionālām kompānijām”. Šis ir Sergeja Glazjeva termins. Šādai kompānijai ir jābūt reģistrētai Krievijā, tai ir jāpieder Krievijas rezidentiem, tā nevar būt afilēti saistīta ar ārvalstniekiem [afilēta persona – fiziska vai juridiska persona, kura ir spējīga ietekmēt uzņēmējdarbību veicošo fizisku vai juridisku personu rīcību], galvenā darbība tai ir jāveic pie sevis “mājās” un nodokļi jāmaksā savai valstij. “Nacionālās kompānijas” statusam ir jābūt nostiprinātam likumdošanā un tikai šādām kompānijām tiks dota pieeja “dabas bagātībām, valsts pasūtījumiem, valsts programmām, valsts subsīdijām, kredītiem, koncesijām, nekustamo īpašumu pārvaldībai, dzīvokļu un infrastruktūras būvniecībai, operācijām ar iedzīvotāju uzkrājumiem, kā arī citām valstij stratēģiski svarīgām un iedzīvotājiem ļoti būtiskām darbības jomām.” [Kāpēc, piemēram, arī Latvijā neieviest “nacionālās kompānijas” statusu, neatbalstīt tās un neaizsūtīt mājās skandināvu un citus ārvalstu ekonomiskos okupantus?]

Latvijā stāvoklis ir līdzīgs Krievijai: mēs nespējam paši izgatavot, piemēram, auto radarus vai satelītuztvērējus (mums nav elementu bāzes, tehnoloģiju un iestrādes). Pat ja mēs to iedrošinātos, (piemēram, noslēgtu līgumu ar SAF tehniku), tas iznāktu ilgāk, dārgāk un varbūt arī nekvalitatīvāk (patentus jāpērk). 

Pašreizējā ofšoru ekonomika [kad juridiskās personas pārsvarā ir reģistrētas beznodokļu zonās], kurā piedalās ne tikai privātais bizness, bet arī valsts korporācijas, izvedot līdzekļus uz ārzemēm, pēc šādām izmaiņām būs likvidēta. Kapitāla izvešana tiks novērsta ar “pīrāga un pātagas” metodi, pārsvarā tomēr izmantojot “pātagu”. Lai gan lietas netiek sauktas īstajos vārdos, bet nesankcionēta kapitāla izvešana uz ārvalstīm tiks pielīdzināta nācijas resursu zādzībai [kas tā pēc būtības arī ir] un atbildība par to būs līdz pat kriminālatbildībai.

autors piedāvā izbeigt Krievijā mežonīgā kapitālisma ēru un radīt valsts ekonomiskās plānošanas sistēmu. Runa, protams, te iet nevis par tāda vai cita veida zeķu ražošanu uz iedzīvotāju, bet gan par “ilgtermiņa prognožu un koncepciju izstrādi, vidēja termiņa programmu un individuālo plānu izstrādi, kuri ir saskaņoti ar kopējās attīstības mērķiem”. Pie tam termiņš tam visam ir pieci gadi (līdzīgi kā Padomju laiku slavenajās piecgadēs). Tik ambiciozu uzdevumu realizācijai tiek piedāvāts radīt Krievijas prezidentam tieši pakļautu Stratēģiskās plānošanas valsts komiteju.

Ja jau tas būtu tik vienkārši, tad Latvijā (un Krievijā un cituviet pasaulē) jau sen ražotu vieglos auto, datorus, medicīnas zāles un citas plaša patēriņa preces. Tas ir šķietams paradokss: kāpēc mēs arī nevaram? Tāpēc, ka lētas, kvalitatīvas ražošanas izveide prasa gadu desmitus. Pie tās pieder sistēmā strādājošu kvalificētu cilvēku izveidošana, kas prasa paaudzes, un t.s. infrastruktūras izveidošana, kas arī prasa paaudzes. To pašlaik planētas mērogā mēģina veikt dažas valstis (Ķīna, Japāna u.c.), kurās vairāku paaudžu laikā cilvēki par niecīgu samaksu fanātiski strādā 12-15 stundas dienā. 

Ko jādara, lai Latvija (u.c. valstis) varētu sasniegt tādu darba ražīgumu, kas varētu dot tik pat daudz lētu un labu preču, kā tās, kuras mēs pērkam un šodien lietojam? 1. Vairāku paaudžu laikā jāatsakās no vieglas, ‘cilvēka cienīgas’ dzīves, no tām ‘izklaidēm’, kuras mēs šodien uzskatām par pašsaprotamām un 2. Radikāli jāmaina izglītības un cilvēku vērtību sistēma, par pamatu liekot nevis ‘tūlīt un tagad’, bet nākotni, kad mūsu vairs nebūs. Uz to mēs neesam spējīgi. To spēj tikai nedaudzas tautas (ar piemērotu mentalitāti), un arī tad – tikai pēc lieliem satricinājumiem (Japāna).

 

About basicrulesoflife

Year 1935. Interests: Contemporary society problems, quality of life, happiness, understanding and changing ourselves - everything based on scientific evidence. Artificial Intelligence Foundation Latvia, http://www.artificialintelligence.lv Editor.
This entry was posted in All Posts, Contemporary Society Problems. Bookmark the permalink.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s