Bēgļi

Bēgļi. Lielie spēlētāji katrs atbalsta savas (naftas, teritorijas, militārās, politiskās sistēmas, reliģijas un, visbeidzot, mentalitātes) intereses. Dod naudu, ieročus un netiešāku palīdzību – izglītības un tehnoloģiju atbalstu. Protams, visu pasniedzot no savas pasaules izjūtas pozīcijas. ‘Esiet tādi, kā mēs, un dariet tā, kā mēs’. (Šī vispaptverošā mūsu smadzeņu īpatnība saņemta no evolūcijas, tā ir bailes no nāves, un no primātu mantojuma saņemtā ir vajadzība sevi apliecināt sociālā grupā, vairāk skat. zemāk).

Mums nevajadzētu brīnīties, ka mēs saņemam to, ko paši esam ierosinājuši. Uzspridzina mūsu lidmašīnas un nonāvē mūsu cilvēkus. Pavisam plašā skatījumā Zemes bioloģiskās būtnes dažu tūkstošu vai miljonu gadu laikā ies bojā (skat. Global extinctions). Tik plašu skatījumu pašlaik nelietosim, kaut arī tam ir risinājumi. Tuvāks un aktuālāks ir skatījums, kurš meklē atbildes: “Kādi ir risinājumi? Vai cilvēce var izdzīvot, atrisināt t.s. globālās problēmas?” Un vēl šaurāks skatījums prasa atbildēt uz jautājumu: “Ko darīt šodien?” Atbildes, nepretendējot uz vienīgo pareizo viedokli, mēģināšu izteikt, neaplūkojot varbūtību, ka neizdosies. Tātad, pieņemot, ka cilvēcei izdosies izkļūt no šobrīd pašas radītajām briesmām, no pašas radītajiem bojāeju scenārijiem. Ko jādara, kā jārīkojas? Pat, ja nevaram noteikti atrisināt, kā vismaz samazināt bojāejas varbūtību? 

  1. Globalizācija vai nošķirtības saglabāšana? Šķiet, ka globalizācija, vienotu izpratņu un rīcības izveidošana un iespējami masveidīga cilvēku izglītošana (par cik globalizācija to veicina) ir labāka par nošķirtības un savrupības politiku, jo, ja mēs uzcelsim sienas un aizslēgsim robežas un pārtrauksim sadarbību, tad visi kopā turpināsim pašreizējos globālos procesus, kamēr kāds no tiem neizbēgami ieslēgs savu scenāriju – ūdens trūkumu, klimata maiņu, enerģijas krīzi, pārtikas krīzi, apkārtējās vides sabojāšanu, savstarpēja naida palielināšanu un izplatīšanu, globālu militāru konfliktu, vispārcilvēcisko vērtību degradāciju un atmešanu, kam seko lielāka vai mazāka dzīvo būtņu un cilvēku bojāeja. 
  2. Ja pieņemam augstāk minēto par nākotnes rīcības pamatu, tad mums parādās jauni, neatliekami un par visu līdzšinējo svarīgāki uzdevumi. Uzdevumi, kuru risināšanā jāatmet lielāko daļu līdzšinējo vērtību un deklarācijas. 
  3. Jauna ētika un vispārcilvēciskās vērtības: atbildes un konkrētiem jautājumiem jāveido, balstoties uz pašu galveno vērtību – cilvēces izdzīvošana. Pašreizējā brīdī cilvēcei nav un nevar būt augstāks mērķis, uzdevums un esības jēga. Tas nozīmē, ka, piemēram, jautājums par bēgļu izmitināšanu ir mazāk svarīgs par jautājumu par bēgļu plūsmas ierosināšanu un tās pārtraukšanu. Bet atbilde par bēgļu izmitināšanu, viņu izglītošanu un integrāciju arī ir zināma: viņiem vajag palīdzēt, neapdraudot svarīgāko – palīdzētājas valsts kultūru, vērtības un sasniegumus. Konkrēti tas nozīmē, piemēram, bēgļu izraidīšanu par kaitējumu galvenajai, lielajai, svarīgākajai cilvēces vērtībai – palīdzētājas valsts spējai atbalstīt, nodrošināt cilvēces izdzīvošanu tuvākajos gadu desmitos un simtos. Tas nozīmē, ka šodien lielāks par atsevišķu cilvēku nošaušanu ir kaitējums patvēruma devējas valsts vērtībām, iespējām, labklājībai un progresam. Šajā skatījumā pat neintegrēšanās un Rietumu sabiedrības vērtību nepieņemšana (nelojalitāte) ir redzama kā pietiekošs izraidīšanas iemesls. Jo mums kopā, visiem cilvēkiem, visai cilvēcei, nav citas izvēles – mums jāmainās, vai arī mēs iesim bojā. 
  4. Bēgļu jautājums ir tikai mazs sīkums. Ja gribam paši izdzīvot, tad radikāli jāmaina visas mūsu valsts iekārtas un struktūras, par pamatu liekot dažus būtiskus un svarīgus principus:    a) nav tādas vislabākās sociālās iekārtas vai sistēmas (sociālisms, kapitālisms, komunisms, militāra vai tehnisko speciālistu diktatūra). Ir tikai viens: cilvēkiem vajadzīga tāda sociāla struktūra un valsts, kas balstās uz reālām, viņiem piemītošām īpašībām. Tās ir: izdzīvot un vairoties par jebkuru cenu, ņemt arī tad, kad tas izdzīvošanas nodrošināšanai nav nepieciešams, vajadzība sevi apliecināt, zīdītāju vajadzība pēc limbiskās tuvības, mīlestības un laimes, un cilvēku vajadzība pēc kaut kā lielāka par viņu ikdienu un viņiem pašiem (tā ir vajadzība pēc svētuma un jēgas);   b) radikāli un fundamentāli jāmaina tiesu, sodu un likumu ievērošanas uzraudzības sistēma. Sodu pamatā jālieto to pašu, ko lieto evolūcija – nepiemērotos, kurus sabiedrība nespēj izmainīt, jāatmet (to var izdarīt daudz humānāk, nekā modernās sabiedrībās to dara šodien, viņus nošaujot, bet tā, lai palīdzētu slimniekiem, kam vajadzīga ārstēšana, donoram iedodot narkotikas, tā, lai atvieglotu viņa pēdējos dzīves mirkļus). To daudz plašākā mērogā, tikai ar citiem lozungiem un daudz mazāku pamatojumu un nepieciešamību, un daudz lielāku cietsirdību un sāpēm bojāejai nolemtajiem mūsu civilizācija lieto jau sen un arī pašlaik – iznīcina t.s. ‘pretiniekus’ karos un arī bez tiem;     c) radikāli un fundamentāli jāmaina izglītības sistmēma, par pamatu liekot īstenību, tādu, kādu to mums šodien pietiekošā daudzumā ļauj iepazīt mūsdienu zinātnes pēdējos gadu  desmitos apzinātās sakarības un sasniegumi. Tas nozīmē pārtraukt sevi masveidīgi maldināt ar pagājušo gadsimtu pirmatnējo cilšu ticējumiem un reliģijām, un iepazīt, apzināties un pieņemt skarbos cilvēka dzīves un mūsu civilizācijas esības noteikumus – mūsu indivīdu dzīves īslaicīgumu un traģiskumu, no evolūcijas saņemto smadzeņu darbības īpatnības un to neatbilstību mūsdienu dzīves apstākļiem. Tā vietā liekot svarīgāko augstāk minēto – cilvēces izdzīvošana tuvāko gadu desmitu un simtu laikā, lai vēlāk varbūt varētu pārnest Homo sapiens apziņu uz drošāku fizikālu vidi, kura nodrošinās ne tikai lielāku indivīda, bet arī visas populācijas dzīveslaiku. Bet par to šodien runāt nav vietā. 
  5. Šodien izvēle ir smaga, kritiska un draudoša. Tik draudoša, ka draudošākas vairs nevar būt. Ja nemainīsimies, tad iesim bojā. Vairāk vai mazāk pilnīgi. Ies bojā galvenie šīs civilizācijas sasniegumi, un atkārtot tos būs ļoti grūti: nākošās civilizācijas rīcībā uz Zemes nebūs lēto un viegli pieejamo enerģijas avotu. Varbūt, ka mēs varam mēģināt izglābties, ja ne pilnīgi, tad vismaz – samazināt varbūtību? Un savas un nākošo paaudžu eksistences nosacījumu postījumus. Mēs taču mirsim tāpat? Noteikti. Tad varbūt ir cilvēka cienīgi mūsu pēcnācējiem atstāt mazākus postījumus? I.V. 

About basicrulesoflife

Year 1935. Interests: Contemporary society problems, quality of life, happiness, understanding and changing ourselves - everything based on scientific evidence. Artificial Intelligence Foundation Latvia, http://www.artificialintelligence.lv Editor.
This entry was posted in All Posts, Are We doomed?. Bookmark the permalink.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s