Ziemassvētki

Man ar tiem Ziemassvētkiem ir tā, ka to milzīgas iekšējas harmonijas un tīrības sajūtu, kādu iepazinu bērnībā baznīcā, dzīves nezināšanas un neprašanas laikā esmu pazaudējis. Gandrīz. Kaut kur dziļi un reti vēl uzpeld. Un tad arī apzinos, ka tā bija skaista limbisko smadzeņu maldināšana, bioloģiska mehānisma darbināšana, nenoliedzami vērtīga un skaista. (palūkojieties uz tiem aizgrābtajiem ticīgajiem pasaules TV kanālos. Kādā skaistā pasaulē viņi dzīvo!) Es toreiz domāju: “Vienmēr, visas dzīves laikā es to saglabāšu un ar to dzīvošu”. Šodien, vismaz tā es domāju šobrīd,  es redzu to skaisto bērnu īstenībai nesagatavotu, ar labiem nodomiem un bez iepriekšēja nolūka maldinātu. Maldinātu? Tie cilvēki, kas tās vērtības iedeva, viņi centās man iedot dzīves un skaistuma un jēgas pamatus, un nekādas ‘maldināšanas’ tur nebija. Tikai. Viņi deva tā, kā paši zināja. Neviena informācijas apstrādes mašīna nevar rīkoties citādāk, kā atbilstoši tam, kas tajā ielikts. Tā ir informācijas teorijas aksioma. Pamatprincips. Rīcību nosaka  ar gēniem (tendences, vajadzības un gandarījums par to piepildīšanu) un no apkārtējās vides saņemtais. Tagad, mūža beigās, man šķiet (IMHO), es esmu iepazinis, uzzinājis mūsu, cilvēku, esības skarbumu un jēgu. Skarbums ir tad, kad ieraugām un sajūtam vecumu, slimības in nāvi tuvojamies, kad ieraugām savu aklo nezinātāja skrējienu cauri dzīvei, un jēga parādās tad, kad ieraugām savu esību kā ‘Universa matērijas mēģinājumu sevi apzināties’ (Carl Sagan), ieraugām savu nozīmīgumu, atbildību un jēgu – liela laika mērogā. To šodien vairākums politiķu un ‘pasaules vadītāju’ neredz, viņi savu un mūsu dzīvi ir reducējuši uz vienu – We will entertain ourselves until deaf’. Ir tāda grāmata. Redz tikai daži tūkstoši zinātnieku. Bet viņi nekā neizmainīs, šajā g.s. šī civilizācija neglābjami iznīcinās savas eksistences noteikumus. Par to jau, kaut visai vulgāri un sensāciju pasniegšanas manierē, raksta un runā un.. visi kopā dodamies tajā pašā virzienā. Citādi nav iespējams – mūsu gēni neatļauj, bet mēs vēl (vismaz vēl daudzas paaudzes) nespējam, nevaram pacelties pāri gēnu aicinājumas un sākt klausīt skarbajiem loģiskā saprāta slēdzieniem un redzējumam. Vizma Belševica rakstīja: “Prāta tuksnesī akmeņainā”.

Bet man patīk redzēt un sākt saprast. Tā tulkojamā ennegrammu grāmata arī man daudz dod – palīdz ieraudzīt sevi un citus – no malas. Es sev un citiem saku: mums jāatrod sevī vīrišķību nemaldināt sevi ar limbisko smadzeņu sirēnu dziesmām (es zinu, es pazīstu, tās tiešām ir skaistas), bet ieraudzīt un pieņemt īstenību, tādu, kāda tā ir. Lai cik skarba tā arī nebūtu. Un, vēl vairāk, tieši šī īstenība mums piedāvā atbildību, jēgu un uzdevumu. Vēl cilvēcei vajadzīgs ilgs laiks.

For me the Christmas is a feeling of great harmony and inner purity, that I experienced in a church at childhood, which mostly, while running trough the not knowing and not understanding lifetime, is lost now. Mostly. From somewhere deep it resurfaces rarely.  And then I realize that that was a lovely deception of my limbic brain, the activation of biological mechanism, undeniably worthy and wonderful. (Look at these happy and enraptured people in religion TV channels! In how a wonderful world they do live!).  I promised to myself then: “Always, in all my life I will keep it and will live with it.”

Today I see this beautiful child not prepared for reality, deceived with good intentions and without a set purpose. Deceived? People, who gave the values, they tried to give me the basics for the sense and beauty of life, and there was no deception. But. They gave as they knew. No information processing machine can behave otherwise than in accordance with the information accumulated, inserted in it. This is the axiom of information theory. Basic principle. Behavior is determined by genes (tendencies, needs and satisfaction from fulfilling the needs) and by received from environment. Now, at the end of my life, it seems to me (IMHO) that I have recognized, perceived the sense and burden of our life. Burden is when we realize our age, diseases, and coming deaf, when we realize our not-knowing run through life, and sense comes when we realize our existence as a try of Universe’s matter to know itself (Carl Sagan), when we realize our significance, possibilities and responsibilities – on a big scale.

Most or our ‘world leaders’ don’t see, they have reduced our and their own lives to one purpose – entertain ourselves until deaf (a book ‘Amusing ourselves to deaf’). Only some thousand scientists know. But they will change nothing, in this century this civilization is determined to destroy the conditions of its existence. About this, although vulgarly and in a manner of sensations, do speak and write many, but all together we are going in the same direction. It is not possible otherwise, our genes don’t permit, we are not able to rise above the appeal of our genes (at least some generations yet) and to submit our behavior to the harsh conclusions and visions of our logical mind. Latvian poet Vizma Belsevica wrote: In a rocky desert of reason.

But I like to see and start to understand. I say to myself and others: We have to find manliness in us not to deceive ourselves with wonderful siren songs from our limbic brain (I know, they are wonderful indeed), but to realize and accept the reality as it is. As harsh and not merciful as it is. And more, this reality offers to us the  sense, the challenge, and the responsibility, necessary for our limbic brain. But humanity needs time.

 

About basicrulesoflife

Year 1935. Interests: Contemporary society problems, quality of life, happiness, understanding and changing ourselves - everything based on scientific evidence. Artificial Intelligence Foundation Latvia, http://www.artificialintelligence.lv Editor.
This entry was posted in All Posts, Understand and Manage Ourselves, Values and Sense of Life. Bookmark the permalink.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s