Aiz vecuma garlaicības

Aiz vecuma garlaicības
Mazs dzejolis iešaujas prātā
Pēc brīža kā nederīgu
To gribas jau iemest sārtā.
Bet nav jau tā uguns, kas kuras
Nav buru kuģa, jūrā kas brauc.
Klusi, mierīgi , prātīgi turos
Nav balss, kas uz priekšu sauc.
Kur ir tas “bet”, kur tas “tomēr”,
Ar ko dzīvi par labu var teikt??
Bet vēlreiz ir jāvar, vēl vienmēr
Ik rītu kā nākošo sveikt!.  .I.Z.
Ir neapgāžami skaidrs, ka galvenais, ko mēs aiz sevis atstājam, un vienīgais, kā mēs šobrīd dzīvojam mūžīgi (šī vārda pieticīgā nozīmē, t.i., ilgāk par 80-100 g.), ir informācija. Mūsu milzīgā dzīvot griba, mūsu ilgas (un radītie stāsti) pēc ‘mūžīgas’ dzīves ir dzīvo būtņu galvenā instinkta izpausme, maldi, kas traucē ieraudzīt mūsu faktisko stāvokli.
Es skaidri apzinos, kā es dzīvoju ar savu mirušo biedru domām un jūtām, es sev lieku izvairīties no viņu kļūdām, es tik pat kā jūtu, ka viņi man saka, lai izvairos (tas taču ir tik pašsaprotami!), un es aicinu sevi darīt kaut ko labāk, tā, kā viņi to darīja. Piemēram, es atceros, kā mans draugs un kursa biedrs, kad viņam padomju laikā rādiorūpnīcā bija jāizpēta no Vācijas atvesta rādiouztvērēja mehāniskās atsperes reverberātora darbību, tad viņš bija uzrakstījis integrālvienādojumu, kas apraksta svārstību izplatīšanos un laika kavējuma veidošanos rādioaparātā nostieptajā atsperē, un es toreiz domāju: “Es gan tā neprotu, un priekš kam tas ir vajadzīgs?” Tagad viņš mani vienmēr aicina strādāt un domāt tā, kā viņš to darīja.
Vai arī, es atceros kādu savu darba biedru, kā viņš kaut ko neveiksmīgi darīja, un domāju šodien: “Tikai neatkārto, izvairies, tu taču zini, cik tas bija nepiemēroti!”
Tā daudzi cilvēki turpina dzīvot manī. Jā, viņi bija skaisti, viņi ļoti centās, viņi darīja, kā prata, un šodien viņi manī ir atstājuši daļu no sevis.
Ilgas pēc ‘mūžīgās dzīves’ ir vienkārša, bet pati stiprākā mūsu ilūzija. Ilūzija, kas neļauj saprast un ieraudzīt, ko varam darīt šodien. Izrādās, ka pats vērtīgākais mūsu dzīves laiks ir vecums, kad esam ieraudzījuši savu un redzam citu cilvēku nezināšanu un neprasmi, un varam sākt izvairīties. Nu ja, ir jau vēl daži ironiski evolūcijas viepļi, kas, vecumam tuvojoties, mūsu apziņai un ķermenim nepārpotami paziņo: “Taisies, vecais!”
Izrādās, ka tikai nedaudziem normālā sadalījuma mazskaitliskajiem gadījumiem izdodas (uz laiku!) izvairīties no šī ‘aicinājuma’.
Tas ir viens no stiprākajiem argumentiem, kāpēc mums robotos vajaga veidot mums līdzīgu apziņu (to gan šodienas rakstītāji nemin): kaut cik pilnvērtīgai dzīvei sagatavoti mēs esam tikai tad, kad zinām, saprotam. Otrā informācijas teorijas aksioma saka, ka zināt un saprast mēs varam tikai pēc tam, kad esam izveidojuši ārējās pasaules modeļus. To ilustrē austriešu filozofa Vitgenšteina doma: “Ar valodas palīdzību pilnīgu saprašanos starp cilvēkiem panākt nav iespējams.” Valodas izveidošanas mēģinājumi mākslīgā intelekta jomā rāda, ka informācijas mašīna saprot vārdu, izveido tā jēdzienu tikai tad, kad tai ir ‘personīga pieredze’, kas saistīta ar šo vārdu. Vitgenšteina minētā problēma slēpjas tajā vienkāršajā faktā, ka katram indivīdam ir sava, individuālā, tikai viņam vienam piemītošā pieredze, kas saistīta ar šo vārdu, kas veido tā jēgu. Vienkārši sakot, neviens klausītājs nesaprot dzirdēto vai lasīto vārdu tā, kā to domā, saprot tā teicējs vai rakstītājs.
Izteikums, zināšanas dara brīvu, bet nelaimīgu’, ir nepilnīgs. Katram jāatrod sevī vīrišķība pieņemt zināšanu doto īstenību, tik skarbu, cik tā ir. Es domāju, ka mēs varam sacīt, ka vecums ir ne tikai grūts, bet arī nebijušu priekšrocību laiks, kurā mums ir izdevība redzēt un saprast vairāk.

About basicrulesoflife

Year 1935. Interests: Contemporary society problems, quality of life, happiness, understanding and changing ourselves - everything based on scientific evidence. Artificial Intelligence Foundation Latvia, http://www.artificialintelligence.lv Editor.
This entry was posted in Understand and Manage Ourselves. Bookmark the permalink.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s