Nepopulāri par ģenētiski modificētu pārtiku

Esat redzējuši visāda veida fantastikas filmas ar sižetu, kur varoņi izmūk ārā no kāda psihes manipulācijas eksperimenta un dzīvo laimīgu dzīvi? Un tad uzrodas kāds ļaunais, pasaka triggerphrase, un labais varonis momentā kļūst par pakļāvīgu slepkavošanas mašīnu ar aptumšotu prātu? Tikai pāris vārdi noteiktā secībā – un atslēdzas visas spējas pašam kontrolēt savas izvēles. Fantastika? Ne gluži. Reālajā pasaulē arī ir viena vareni iedarbīga “aktivētājfrāze”. Vai, būsim precīzāki, abreviatūra. ĢMO jeb ģenētiski modificēti organismi.

Par ko es tagad runāšu?

ĢMO paver iespējas plašām diskusijām. Taču mans mērķis ir apskatīt pētījumus tikai un vienīgi par ĢMO ietekmi uz veselību. Mans mērķis nav runāt par to, ka ĢMO var veicināt negodīgu konkurenci, neļaujot izpausties mazām zemnieku saimniecībām – tas nebūt nav manā kompetencē. Mans mērķis nav celt augšā pesticīdu jautājumu – ar pesticīdiem apstrādā gan ĢMO, gan ne-ĢMO pārtiku. Mans mērķis nav runāt par to, kādu ietekmi ĢMO atstāj uz vidi – par to lai spriež vides zinātnieki. Tāpēc šis ir tikai un vienīgi par ģenētiskās modifikācijas ietekmi uz veselību un uzskatiem par to.

Kas tad ir ģenētiskā modifikācija?

Cilvēki vienmēr ir gribējuši, lai pārtika, ko viņi audzē, pēc iespējas mazāk iet bojā un dod pēc iespējas kvalitatīvāku ražu. Viena no tādām metodēm ir selekcija: cilvēks ātri vien saprata, ka, krustojot labas kvalitātes dārzeni ar citu labas kvalitātes dārzeni, sanāk superīga raža. Taču zinātnes sasniegumi nestāv uz vietas, un aptuveni 1973. gadā pasaule tika iepazīstināta ar ģenētisko modifikāciju. Tās ideja ir pavisam vienkārša: ja organismam A ir kāda laba īpašība, slēdzīti, kas to īpašību palaiž, var izolēt un pārcelt uz organismu B, kas arī tam palaidīs to pašu labo īpašību. Piemēram, kukurūza. Iedomājies, iestādīji tu kukurūzu, gaidi ražu un naudu, par ko barot ģimeni, bet kukurūzai uzbrūk kāpuri un apēd pusi no ražas. Cik labi būtu, ja kāpuri kukurūzu neēstu! Ģenētiskā modifikācija piedāvā risinājumu: turpat augsnē dzīvojas baktērija vārdā Bacillus thuringiensis. Baktērijai ir gēns, kas veicina tādu vielu izstrādi, kas kāpurus nogalina. Šo gēnu var izolēt no baktērijas un ievietot kukurūzas sēklā. Tagad arī kukurūza, kas no tādas sēklas izaugs, izstrādā vielas, kas kāpurus nogalina. Viela aktivizējas tikai tad, kad nonāk kāpura gremošanas sistēmā un nogalina to, cilvēka organismam nekādi nekaitējot. Cilvēks neapēd izdalīto vielu, bet tikai gēnu, kas nosaka tās izdalīšanos. Un kas ir gēns? Gēns ir DNS daļa. Kas ir DNS? Makromolekula, kas veiksmīgi sagremojas. Jo absolūti viss, ko mēs apēdam, satur gēnus.

Vairāk: http://ksenijakomente.lv/nepopulari-par-genetiski-modificetu-partiku

About basicrulesoflife

Year 1935. Interests: Contemporary society problems, quality of life, happiness, understanding and changing ourselves - everything based on scientific evidence. Artificial Intelligence Foundation Latvia, http://www.artificialintelligence.lv Editor.
This entry was posted in Happiness and Quality of Life. Bookmark the permalink.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s