Latvijas iekšējās drošības galvenais drauds

Jau pirms vairākiem gadiem rakstīju, ka noziegumu atklāšanā un izmeklēšanā un iztiesāšanā valda liela apjoma haoss, nenoteiktība un neskaidrības. 2016.gada februāra raidījumā “Tieša runa” sarunās apstiprinājās, ka tā pati situācija no gada uz gadu, desmitiem gadu nemainās vai mainās nenozīmīgi. Diemžēl raidījumā neizskanēja praktiski neviens kaut cik vērā ņemams viedoklis, kas un kā jādara, lai sakārtotu sistēmu. Tika runāts par izmeklēšanas problēmām, bet nedzirdējām atbildi vai ierosinājumus, kas nopietni jādara, lai policijā nodrošinātu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas kvalitāti, novērstu korupciju.

Par katastrofālu stāvokli izmeklēšanā un iztiesāšanā jau 25 gadus notiek viena un tā pati gaušanās, augstākās amatpersonas par patiesām problēmām nopietni nerunā un nevēlas runāt, kamēr parādīsies politiskā griba kārtot lietas, kā pienākas, un tiks noteikts ar likumu, kas un kā jāreformē (reformai līdzekļi nav jāmeklē, tikai jāpārdala).

Bieži vien var sastapties ar izteicieniem, ka dažāda ranga priekšnieki vienkārši neļauj labi strādāt. Tam ir dažādi pamatoti iemesli, tajā skaitā tas, ka priekšnieki iejaucas svarīgākās lietās un nosaka ar likumu piešķirto „procesa virzību”.

Kā var runāt par kvalitāti, ja faktiski izmeklētāju institūts kā tāds neeksistē. Kā tā, jocīgs secinājums, jautās – kas tad izmeklē lietas vai, kā to sauc tagad, – kas izmeklē procesus, ja nav izmeklētāju. Atbildu, izmeklētāji nav izmeklētāji, bet tikai procesa virzītāji: ja vienlaicīgi vienā lietā ir daudz par daudz „procesa virzītāju”, grūti izvērtēt, kurš „šuva mēteli”, kurš „pogas”, tātad tā nav izmeklēšana. Izmeklēšana kā tāda ir sagrauta – padarīta par vadāmu un manipulējamu, sadrumstalota, bezatbildīga.

Izmeklēšanā valda shēma: „izmeklētājs” jau ierosinātu kriminālizmeklēšanu vai reģistrētu materiālu (atvainojos – procesu; process pošol) no policijas priekšnieka saņem ar rezolūciju un norādījumiem, ko un kā darīt.

Raidījumā tika izteikts, ka nav kvalificētu izmeklētāju. Linda Mūrniece esot likvidējusi Policijas akadēmiju. Arī par prokuroriem saka to pašu, ka nav kadru, kas var izmeklēt svarīgas lietas. Pagājuši 25 gadi, un „nav” kvalificētu kadru? Un vēl 25 gadus nebūs kvalificētu izmeklētāju un prokuroru, kamēr Krimināllikums un Kriminālprocesa likums būs tāds, kādu, manuprāt, uzrakstīja advokāti, tiesneši un prokurori savām vajadzībām un būs vadāmi izmeklētāji.

Vairāk: https://infoagentura.wordpress.com/2017/02/16/latvijas-ieksejas-drosibas-galvenais-drauds-tadu-izmekletaju-trukums-kuri-prot-veikt-izmeklesanu-un-kuriem-prokurori-un-tiesa-prieksnieciba-to-lauj-darit/

Problēma nenoliedzami ir, bet tā ir plašāka: Visur dominē cilvēku daba. Radīt sistēmu, kas uzrauga, ierobežo primātu izpausmes, ir grūts uzdevums, kurš daļēji atrisināts dažās attīstītās valstīs. Šos uzdevumus dažādas tautas risina gadiem ilgi, un to risināšanā jāpiedalās visai sabiedrībai. Mēs varam tikai gribēt un vēlēties, lai tie, kam nav iemācīta valoda, tajā runātu. Bērniem runāto valodu iemāca dažu gadu laikā, bet pieaugušajiem tas notiek ilgāk un grūtāk.

Īstuma, patiesības un vērtību valodu iemācīt tiem, kas to nav saņēmuši bērnībā, praktiski nav iespējams. Jo tā ir daudz smalkāka valoda. 

Vairāk par to pašu Rita Aksenoka žurnālā ‘Ieva’ 2017. 8. martā: … “man ļoti sāp sirds, kā vēlāk Prokuratūrā viss izmainījās. Mums radās sabiedrības elite, virsslānis, ko veidoja Saeimas deputāti, ministri, Augstākās tiesas priekšsēdētājs, ģenerālprokurors. Viņiem gribējās būt gudriem, vareniem un – lai notiktu tā, kā viņi uzskata par pareizu. Prokuratūrā darbā pieņēma cilvēkus, kas nevarēja tās lietas pavilkt. Bija cilvēki, kas, nonākuši amatos, ļoti pārvērtās. Ap viņiem izveidojās kodols no ne tiem labākajiem, uzpeldēja pielīdēji, pašlabuma meklētāji. Tie, kas gribēja strādāt šauram savējo lokam, nevis atbildīgi un godīgi, lai tautai un valstij būtu labāk. Izjutu, ka esmu kļuvusi neērta un mani grib dabūt pie malas. Izskanēja priekšlikums, ka mani prokuratūrā nevajadzētu. Aizgāju projām 1995. gadā, kad pieņēma jauno Prokuratūras likumu, un es sapratu, ka tajā daudzi punkti tika iestrādāti pašiem sev un kādam noteiktam cilvēku lokam.”

Un vēl: “Mums šobrīd ir katastrofāls morāles sabrukums. Kad paskatos, ko raksta dzeltenā prese un rāda dažādi televīzijas šovi, rodas sajūta, ka mums ir tikai attiecības. Pirmās attiecības, otrās attiecības, trešās… Es nezinu, vai mīlestība vairs ir tikai attiecības, vai laulību arī tagad sauc par attiecībām? Visās paliek bērni, un viņi taču ir morāli traumēti. Kādi viņi izaugs morālu vērtību izkropļotā sabiedrībā? Šovi, kuros bučojas svešinieki, precas svešinieki – tā taču ir pilnīga morāles degradācija! Divpadsmit trīspadsmit gadu vecumā jau ir attiecības un sekss. Tādās attiecībās jau tajā vecumā klāt nāk arī alkohols, narkotikas. ..Vardarbība ģimenē, mātes, kas dzer un bērnus atstāj mājās vienus, – tā jau kļuvusi ikdienas ziņu tēma. Man ir skumji, ka latviešiem morāles kritēriji ir sašķobījušies, ka stabila ģimene vairs nav vērtība.” 

Advertisements

About basicrulesoflife

Year 1935. Interests: Contemporary society problems, quality of life, happiness, understanding and changing ourselves - everything based on scientific evidence. Artificial Intelligence Foundation Latvia, http://www.artificialintelligence.lv Editor.
This entry was posted in Human Evolution, Values and Sense of Life. Bookmark the permalink.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s