Rail Baltica

https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raidijumi/12.06.2024-video-kas-notiek-ar-rail-baltica-projektu.a557792/ 12. jūnija raidījumā “Kas notiek ar “Rail Baltica” projektu?” piedalās satiksmes ministrs Kaspars Briškens (“Progresīvie”), Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece “Rail Baltica” jautājumos Kristīne Malnača, Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne, projekta ieviesēja “Eiropas Dzelzceļa līnijas” pagaidu valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs, kā arī Saeimas deputāti Raimonds Čudars (JV) un Andris Kulbergs (AS), bijušais satiksmes ministrs Tālis Linkaits un “Rail Baltica” Rīgas Centrālā mezgla būvnieku – pilnsabiedrības “BERERIX” – izpilddirektors Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Valsts Kontroles padomes locekle Inese Kalvāne: Mēs pozitīvi vērtējam to, ka ir pieņemts lēmums…Projektā ir kavējumi, šobrīd 5 gadu kavējums, un projektam nepietiek finansējuma. Mēs nezinām, vai kravas pārkraušanas termināls būs vai nebūs iekļauts tvērumā… Iztrūkst komunikācijas, par ko kurš atbild, skaidras lēmumu pieņemšanas. Kāpēc iztrūkst? Tādēļ, ka tas nav izveidots, nav bijusi vajadzība un arī pieprasījums. Ir ļoti iztrūcis izmaiņu un tvēruma novērtēšana. . Visām šīm vienībām, kopuzņēmums ARB Rail, ieviesējs Eiropas dzelzceļa līnija, Satiksmes ministrija, ir tieši iesaistīti un tieši atbildīgi, visām šo institūciju amatpersonām ir pienākums racionāli izmantot budžeta līdzekļus, attīcībā uz šo mēs neredzējām iedibinātas procedūras, jautājām tieši, vai jūs pārbaudāt, kā jūs pārbaudāt, viņš atbildēja, ka viņam nav tāds uzdevums. (Domburs: Uzdevumu dod Satiksmes ministrija, ministrs Linkaits).

No šīs bildes varam redzēt, ka ES Rail Baltica pamattrasi nav ieplānojusi cauri Rīgai, un atbilstoši – arī finansējumu.

Eiropas komisijas transporta ģenerāldirektoriāta koordinātore Katrīna Trautmane: Ja mēs tagad gribam realizēt Rīgas loku, tad mums nav naudas, lai izbūvētu dzelzceļa pamatlīniju, Ja Latvijas valdība vēlas to (Rīgas loku) redzēt tagad, tad to var darīt, bet tad tai par to arī jāmaksā.

Jānis Domburs: Latvijas līdzfinansējums 15%. Tātad, vai nu Rīgas loks, vai pamata līnija. Eiropas savienības Katrīna Trautmane runā par otro kārtu jeb otro posmu, tas var sākties 30. vai 35.gadā. Pēdējā valdības sēdē, izskatās, ka ir pieņemti lēmumi bez seguma. Ja Latvijas valdība grib, tad viņa var darīt pati, bet par to ir jāmaksā…Cik ilgam laikam mums vēl ir nauda, ja viņiem jau nemaksā? … Ja nav iecerētā investora, ja ir sliktais scenārijs, vai ir plāns B?

Saeimas deputāts Andris Kulbergs, Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveides iniciātors: Šis projekts ir pārvaldīts bezatbildīgi. Persona, kas ir atbildīga, pati sevi uzrauga. Fundamentāla kļūda ir viena. Mums skaidri un gaiši Eiropa pateica, ka pamatuzdevums ir līnija cauri valstij. Līnija caur Rīgu, tā ir mūsu nacionālā izklaide, … bet Eiropa to netaisās finansēt. Mēs jau būvējam to, ko Eiropa nav apstiprinājusi. Mēs šo izklaidi gribam pabeigt par Eiropas naudu, … kurš atbildēs par šo situāciju? Kādā sakarā mēs nebūvējam pamattrasi, par ko ir skaidrība un finansējums, bet būvējam … Jūs vakar valdībā lēmāt par pamattrases būvniecību cauri Rīgai, Eiropa saka, ka to nefinansēs, tas ir pēc 30.gada, kā, kādā sakarā mēs nebūvējam pamattrasi, par ko ir skaidrība un finansējums, mēs būvējam Rīgu, kur nav skaidrības un nav finansējuma, mums ir uzdots būvēt pie neskaidrības, kas ir finansējums… Ja mēs neatrisināsim pārvaldības problēmu, turpināsies šīs kļūdas,

Tālis Linkaits: Tiek iecelti padomes locekļi, kas mēģina detalizēti iejaukties ARB Rail ikdienas darbībā.

Pilnsabiedrības BERERIX izpilddirektors Guntis Āboltiņš: Fundamentālas kļūdas nav. Ja mēs neizpildam mērķi līdz kaut kādam noteiktam gadam, tad nauda ir jāatgriež. Iepriekšējā vadība nav kontrolējusi darbu izpildi un samaksu. Man nav skaidrs, kā mēs varētu atrisināt jautājumu par kavētajiem maksājumiem. Mēs kā būvnieki sagaidām, ka līguma saistības tiek ievērotas, gan no būvnieku puses, gan no pasūtītāju puses, tas ir pamata princips, kuram vajadzētu strādāt, jebkurā valstī, un tas šobrīd nenotiek.

Saeimas deputāts Raimonds Čudars: Tā nav nekāda izklaide. Šobrīd ir situācija, ka naudas projekta pirmās kārtas realizācijai nav, naudas trūkst, tā Latvijas valsts budžetā nav paredzēta tajā apjomā. Tie līgumi paredz darbu izpildi tikai tajā gadījumā, ja tam ir nepieciešamais finansējums. (Domburs: Kāpēc tad Eiropas dzelzceļa līnijas ir uz maksātnespējas robežas?).

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens: Pamattrase ir tā, kas caurbraucoši virzās cauri Rīgai. Pēc tam uz lidostu..To, kas iet pa tiešo uz dienvidiem, es neuzskatu par pamattrasi, tas ir transporta koridors..Latvijas prioritāte, arī pirmajā kārtā, ir Rīgas savienojums. Ir iestaigāta tāda taciņa, ja (nauda) pietrūkst esošajā atvilknītē, tad pasmeļam no tās nākamās. Un vienā brīdī pienāk brīdis, kad tās nākamās atvilknītes vairs nav. Mums ir jānorēķinās par paveiktiem darbiem ar starptautiskiem būvniekiem. Kā varēja rasties situācija, ka kāds pieņēma lēmumu pasūtīt darbus, zinot, ka nauda nav pieejama? Vispirms ir jāizvērtē, kā mēs nonācām līdz šādai situācijai. Ir atbildīgo ķēde…

Eiropas dzelzeļa līnijas valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Ēriks Diļevs: Ir kopuzņēmuma kavēšanās ar projektēšanu.

No visa šī ‘bēdu stāsta’ varam redzēt:

1. ES šajā projektā Latvijas intereses nav pirmajā vietā.

2. Saprašanās starp dažādiem izpildītājiem nav Latvijas stiprā puse. Daži Latvijas izglītības sistēmas darbinieki saka, ka trešā daļa Latvijas 9. klašu audzēkņu nesaprot izlasīto tekstu. Latvijas prezidents Edgars Rinkēvics diplomātiski teica, ka Latvijas politiķiem ir saprašanās problēma – vieni nesaprot, ko otri saka. Tiešā tekstā, tas nozīmē, ka Latvijas politiķi (un plašāk – dažādu sociālo grupu cilvēki) neuzticas viens otram, un viņu rīcību skaidro, piedēvējot viņiem tādus (nedraudzīgus) mērķus un nodomus, kādu viņiem patiesībā nav. Plašāks skatījums rāda, ka pašreizējā ‘kompetenču izglītības’ sistēma turpinās sabiedrībai piegādāt cilvēkus, kuri nesaprot sevi, citus un sistēmu, kurā viņi strādā, un nezina, ko jādara un kā jāstrādā. To ilustrē daudzu izglītības ministrijas darbinieku stostīgā, neprecīzā un liekiem vārdiem pildītā un samākslotā valoda, kurā ir daudz vārdu, bet maz domu. Šī cilvēku īpašība ir psihologiem zināma parādība: nepilnvērtības kompleksa mocīti indivīdi cenšas izturēties, izrādīties ļoti gudri un svarīgi…Bet iznāk tukši, samāksloti, sarežģīti un … vienkārši muļķīgi…

3. Vēl plašāks skatījums rāda, ka valstī likumdošana strādā neoptimāli: lai pielāgotos nepārtraukti mainīgajiem un niansēm bagātajiem dzīves apstākļiem, parlaments nepārtraukti izdod jaunus likumus un to papildinājumus. Attīstība sabiedrībai vienmēr piedāvās jaunus apstākļus, procesus un iespējas, tādēļ nav iespējams uzrakstīt tos apsteidzošus konkrētus aizliegumus. Likumos nepieciešami vispārīgi, principiālie noziedzīgas rīcības jeb pārkāpumu formulējumi. Tas nozīmē, ka noziedzīgu nodarījumu kvalifikāciju pēc pazīmēm (kontinentālā tiesību sistēma) jāpapildina ar to konstatāciju pēc definīcijas (anglo-sakšu sistēma).

4. Vēl plašāks skatījums rāda, ka burtiska demokrātijas likumu pildīšana (balsošana, neprasot kompetenci. Saeimā var ievēlēt cilvēkus ar zemu izglītību) ved valsti uz nožēlojamu eksistenci, kuras skarbu ilustrāciju mēs redzam Rail Baltica.

5. Rail Baltica nav izņēmuma gadījums, bet likumsakarīgs valstī lietoto likumu, atpalicības un ierobežojumu rezultāts. Ja mēs nespēsim izmainīt novecojušus likumus, tiesu lēndarbību, izglītības sistēmas degradējošo iespaidu un birokrātiju, tad lieli valsts projekti (kā militārā rūpniecība, kodolspēkstacija, efektīva un demokrātiska valsts pārvalde) būs Rail Baltica līmenī. Nedaudz sliktāk kā Igaunijā, bet kopumā, Eiropā – tā nekas, pa vidam.

6. Kroplīgā aizvien vairāk izplatītā un dzirdamā Orvela aprakstītā latviešu valoda šodien liecina par nožēlojamu un traģisku izglītības degradāciju. Galvenais princips ir vienkāršs: Normunds Bergs vienā TV raidījumā teica, kamēr izglītības ministrijas darbinieku algas nebūs atkarīgas no derīgā produkta (citāts kursīvā), (precīza, loģiska, vienkārša masu cilvēku valoda un domāšana), tikmēr viņi taisīs ‘izglītības kompetences centrus’, mēs radio dzirdēsim un TV redzēsim podkāstus un performances, bez apstājas komunicēsim un kancelēsim, un spriedīsim par inovācijām un motivācijām.

Daudz neveiksmīga un kroplīga mēs esam paņēmuši no ASV un citiem ‘kultūras centriem’. Kāpēc tā ir noticis? Vispārīgā skatījumā izglītības degradācija pieaugušā darba ražīguma apstākļos ir neizbēgama, un tās cēlonis meklējams ekonomikā. Lai nodrošinātu masu patērētāja elementārās vajadzības, masveida ražotnes ir automatizētas, tur vajadzīgo cilvēku skaits ir samazinājies daudzas reizes, un prasības palikušo kvalifikācijai ir stipri pazeminājušās: – lai darbā varētu pieņemt mazkvalificētus cilvēkus, kuriem maz jāmaksā. Lai šie mazkvalificētie cilvēki varētu izpildīt vienkāršās automātu apkalpošanas darbības, un, lai viņi nevarētu sūdzēties, viņiem tiek sagatavotas atbilstošas darba instrukcijas. Kas tās instrukcijas sacer, raksta? Tādi paši cilvēki. Kur pēdējie sēž? Dažādās vadošās iestādēs un Izglītības kompetences centros. Lai mazinātu neapzināti apjausto mazvērtības izjūtu, viņi konkurentus ir nobīdījuši malā, lietojot vienkāršu paņēmienu. Viņi saka sev un citiem, ka viņi strādā ļoti zinātniski, un ir ieraudzījuši, ka visiem skolotājiem un augstskolu profesoriem nav pedagoģiskās izglītības, un rūpējas par izglītības augšupeju un kvalitātes uzlabošanu tādā veidā, ka panākuši MK lēmumu par to, ka bez speciālas pedagoģiskās izglītības vairs neviens skolotājs nedrīkst strādāt.

Kur palikuši zinošie, kompetentie? Tie nedaudzie speciālos konstruktoru birojos izstrādā sarežģītas automātiskās iekārtas un robotu līnijas masveida produktu ražošanai un augstas tehnoloģijas mašīnas un iekārtas specializētām nozarēm: aviācijai, kosmosam, militārām u.c. specvajadzībām. Bet viņu, šo cilvēku skaits, ir samazinājies aptuveni tik reizes, cik reizes viens robots diennaktī spēj saražot vairāk nekā trīs maiņās strādājoši strādnieki, strādājot ar rokām. Cik reizes tas ir? Simti, tūkstoši? Katrs lai spriež pats. Kur rodas, kur tiek gatavoti, apmācīti šie augsti kvalificētie speciālisti? Atbildi dod ASV izglītības sistēma: masām zema izglītība, retajiem izcilajiem tiek piešķirtas stipendijas un viņi tiek sūtīti uz pasaules nedaudzajām augstas izglītības, augstu prasību un augstu izmaksu universitātēm. Lietojot mūsdienu ekonomistu terminoloģiju, mēs varam teikt, ka pasaulē notiek ne tikai bagātības, bet arī izglītības, intelekta un kultūras polarizācija. Izeja no šīs situācijas, risinājums?

Tas ir zināms, bet tas tiek lietots tikai minētajās universitātēs un zinātes institūtos. Iss izklāsts. Jebkuras iekārtas, sistēmas procesu kompetentai lietošanai un vadīšanai cilvēki izstrādā, savā apziņā izveido iekārtas, sistēmas modeli (sistēmnieki tos sauc par ārējās pasaules modeļiem APM), kas ļauj precīzi pateikt, prognozēt, kas notiks, ja operātors (vai fizikas likumi) ierosinās kādu notikumu vai procesu. Piemēram, uzlies ūdeni elektroiekārtai, vai, vienkāršāk, lielveikalā uz pašapkalpošanās vietnes pārbaudīto preču platformas uzliks savu somu, vai, vēl vienkāršāk, mācīs skolnieku pareizo atbildi minēt, vai, no sadzīves, pietiekami ilgi turēs siltumā atvērtu kefīra pudeli. Iekārtas modelis ir vienas vai vairāku darbību virkne, kas iekārtā notiek, balstoties uz zināmiem fizikas, vai, plašāk, dabas likumiem. Lai varētu prognozēt, kas kaut kādā iekārtā notiks, cilvēki minētās notikumu virknes (algoritmus) apraksta ar fizikas un matemātikas vienādojumiem. Tie ļauj precīzi pateikt, kādas atsevišķos brīžos būs minētā procesa skaitliskās vērtības (parametri). Tādēļ minētajiem speciālistiem pirmajā vietā ir fizikas likumi un to abstraktie attēlojumi matemātikā – dažādas formulas. Ja izglītības iestādes vada, pārbauda un uzrauga cilvēki, kuri attiecīgās nozares procesus nezin, tad viņi neko nevar analizēt un novērtēt, tad viņi neko vadīt un kontrolēt nespēj un līdz ar to nodara lielu kaitējumu izglītībai, visai valstij un sabiedrībai.

Minēto zinātnisko institūtu speciālisti saka, ka cilvēks saprot modeli, ja viņš zina, spēj izdomāt, spēj prognozēt, kas tajā notiks, ja operātors, lietotājs (vai daba, apkārtējā vide) kaut ko darīs vai nedarīs. No šejienes mēs iegūstam labas izglītības galveno sastāvdaļu, prasību – zināt pēc iespējas daudzus APM, vai, ja pieticīgāk, nozarē, kurā indivīds cer, gatavojas dzīvot un strādāt. To sauc par kompetenci. Šeit gan jāpiebilst, ka šis vārds ir vienīgais, ko Latvijas izglītības iestādes ir paņēmušas no ārzemju zinātnisko institūtu dzīves.

Kā pārbauda kompetenci? Pēc definīcijas. Pārbauda skolnieka, studenta vai pretendenta spēju pateikt, kas (kādā modelī viņa izvēlētās kompetences nozarē) notiks. Latvijas skolotāji, speciālisti un studenti zina, ka Latvijas izglītības iestāžu vadītāju kompetence šajā vietā arī beidzas. Ielūkojoties tik Izglītības ministrijas sastādīto un mācību iestādēm nosūtīto eksāmenu jautājumu sarakstā.